Never Let Me Go

Lai arī no visām Kadzuo Išiguro grāmatām "Never Let Me Go" man ir vismazāk mīļā, tās ekranizāciju gaidīju ar diezgan lielu nepacietību, jo pat ne sevišķi mīļa Išiguro grāmata tomēr ir kaut kas ļoti īpašs. Un filma ir padevusies patiešām lieliska. Turklāt vēl filmas liela daļa uzņemta vietās, kur mēs pagājušovasar pabijām atvaļinājumā - Clevedon un Weston-Super-Mare. Pat filmas plakātā redzams skaistais Klevedonas mols:
Photo from IMDb
Tas pats, kas šajā bildē:
Clevedon pier
Saturā filma ļoti godīgi seko Išiguro romānam, stāstot par donoru dzīvi. Nezinu, kas man ne pārāk patika grāmatā, bet filma bija emocionāli super spēcīga, skaista, skumja, tieši tāda, kādu lieliski var filmēt Anglijas laukos. Ja godīgi - manuprāt, "Never Let Me Go" daudz lielākā mērā būtu pelnījusi saņemt vairākas Oskaru nominācijas nekā jau redzētās "krutās" filmas. Tas varbūt no manas puses ir šausmīgi drosmīgi teikts - bet tas pats "The Social Network" emocionāli bija pilnīgi auksta un nejūtīga filma, kamēr "Never Let Me Go", protams, arī ir auksta, bet tā ir auksta tās pasaules dēļ, kurā tā norisinās. Un lieki teikt, ka dziesma, protams, nav par krekliem, lai gan vienlaikus - tā tomēr ir par krekliem, jo nekādā ziņā nevar teikt, ka Ketija, Tomijs un Rūta būtu tikai vispārināti tēli. Gluži otrādi. Un Kerija Maligana filmas galvenajā lomā ir vienkārši kolosāla. Un arī Kīru Naitliju bija nepierasti redzēt šādā filmā - kaut tāpēc vien, ka viņa pat nav galvenā varone.
Tiešām - viena no labākajām filmām, ko esmu redzējis diezgan ilgā laikā, un varu tikai brīnīties par kino skatītāju gaumes līmeni, ja šī filma kinoteātros kļuva par pamatīgu izgāšanos un nespēja atpelnīt tajā ieguldīto naudu.
Satriecoši skumja un fenomenāli izjusta filma. Ļoti rekomendēju!
2011-02-01
9.0
comments powered by Disqus