Burlesque

Šo filmu piekritu skatīties tikai tāpēc, ka Liene bija saslimusi, un man negribējās iebilst pret šādu no-brainer. Vienlaikus Liene pati to arī gribēja skatīties tieši tāpēc, ka slimai esot no-brainer ir labs variants (relatīvi, protams). Es nekādi neesmu no tiem cilvēkiem, kas varētu paust sajūsmu par to, ka šajā filmā kopā (pareizāk - atsevišķi) dzied vecās paaudzes dīva Cher un jaunās paaudzes "dīva" Kristina Agilera. Citējot (aptuveni) Ricky Gervais: "Biļetes uz Šēras koncertu nav kukulis. Kāpēc? Vairs nav 1975.gads."
Filmas sižets ir klišejisks līdz vemšanai - meitene no mazpilsētas (Ahujera) dodas uz Losandželosu kļūt par dziedātāju un dejotāju. Viņa dabū darbu kā viesmīle burleskas klubā, kas pieder Tesai (Šēra). Kad rodas izdevība, viņa apliecina, ka viņa ne tikai māk dejot, bet arī, atšķirībā no parastām burleskas dejotājām, māk arī fenomenāli dziedāt. Burleskas klubam ir grūti laiki pienākuši finansiālā ziņā, un Šērai draud, ka viņa savu klubu zaudēs, un tikai negaidīts pavērsiens var viņu izglābt. Tikām Agileras varone apmetas kā freeloader pie burleskas kluba bārmeņa, kuram ir draudzene 3000 kilometrus tālajā Ņujorkā, bet, protams, ka filmas beigās skaidrs, ar ko viņš būs kopā. Nu, jā, vairāk neko tur piebilst nevarētu.
Pirms skaties šo filmu, ņem vērā, ka tā ir PG-13 kategorijā, līdz ar to patiesībā tai ar burlesku šī vārda tiešajā nozīmē nav nekādas sakarības. Ja gribi redzēt īstu filmu par burlesku, noskaties franču Tournee. Tikām Stīvena Antiņa filmā burleska kā performances veids nekādi neatšķiras no standarta popzvaigžņu (lasi - Agileras) koncertiem - filmā nav nevienas vienīgas nudity ainas (ja neskaita - vienu vīrieša dibenu), skarbākais vārds, kas tiek lietots, ir "slut", un galvenā varone, lai arī formāli skaitās esam burleskas dejotāja, filmas pirmo pusi dzīvo īsteni atturīgas sievietes dzīvi, un patiesībā pat otrajā pusē viņa īsti neatlaiž.
Vizuāli nav ko filmai piesieties - krāšņi, dziesmas patiesībā nav sliktas un varu pat atzīt, ka Agilerai patiešām ir tīri laba balss (par Sēru to mūsdienas gan vairs neteikšu), bet - tā nav īsti filma, tas ir tikai videoklipu apkopojums, un tā, kā jau to esmu uzsvēris, nav burleska. Turklāt pat ja pieņem, ka atbilstoši filmas definīcijai burleskā atkailinātas krūtis nav pieļaujas, tad kur, pie joda, lielā tās daļā, kad Agilera jau ir kļuvusi par zvaigzni, paliek otra burleskas obligātā sastāvdaļa - seksuāli mājieni un vulgārismi? Ko burleskas izradē varētu meklēt liriskas balādes "My heart will go on" stilā? Vai tie cilvēki, kas iet uz burlesku, patiešām vēlas klausīties iepriekš nedzirdētas dziesmas? Tādas kā šī, piemēram:

Secinājumi - ja tev patīk Kristina Agilera, gan jau tev patiks šī filma. Tikām, ja tu gribi redzēt kaut ko piparotu un ar uguntiņu, esi brīdināts - "Black Swan" ir simtreiz trakāka un mežonīgāka. Un tā filma ir par baletu, for crying out loud!
2011-02-05
5.0
comments powered by Disqus