Тихая невестка

Lūk, arī Turkmenistānas filma noskatīta, turklāt atšķirībā no pāris citām pēdējā laikā skatītajām padomijas nomaļajās republikās tapušajām filmām, šī patiešām ir īsta turkmēņu filma, nevis krievu projekts ar nelielu nacionālo piešprici. Un pat šķiet, ka oriģinālā tā bija vietējā valodā, jo krieviskais runājums nepavisam neizklausās autentisks un filmā sākotnēji atrodams.
Filma stāsta par kādu jaunu pāri, kas grasās precēties Turkmenistānā. Pēc jaunās sievietes ierosinājuma šie dodas uz miestu, kurā dzimis vīrs, viņa tur strādās par ārsti, kamēr viņš ir inženieris. Un sieviete parakstās uz to, ka viņi visu darīs atbilstoši tur valdošajiem rituāliem, un vērts pieminēt, ka turkmēņi ir musulmaņi. Kad izrādās, ka vīramāte no viņas gaida ne vien paklausību, bet arī staigāšanu parandžā un nerunāšanu ar par sevi vecākiem cilvēkiem (pat ne tādā veidā, ka vari atbildēt, ja tevi uzrunā, bet vienkārši nevari runāt), jaunā sieviete sākotnēji sadumpojas, taču tad viņa saprot, ka tādas tur ir tradīcijas un mēģina ar tām sadzīvot, bet praksē tas izrādās ļoti komplicēti. Līdz ar to kaut kādā mērā es varu teikt, ka šī filma ir pat mūsdienās saturiski pietiekami aktuāla, jo tradicionālā un modernā pretešķība nekur nav pazudusi, un vismaz salīdzinoši ar daudzām citām padomju ēras laikā tapušajām filmām, šī ir joprojām saglabājusi lielu daļu sava sākotnējā satura. Cita lieta, ka skatīties šo filmu ir grūti - uzņemta tā ir diezgan nemākulīgi, krieviskie ierunātāji ir totāli garām, aktierspēle arī nav nekāda dižā - vienīgi filmas saturs ir labs, un tās nobeigums ir šādas kategorijas filmām teju vai ģeniāls. Protams, grūti gan iedomāties, kāpēc kāds (izņemot mani) varētu gribēt šo filmu skatīties). Bet tā jau cita lieta.
2011-02-09
6.0
comments powered by Disqus