Kazhes pierakstu burtnīca

Komēdija par islāma teroristiem - tas izklausās diezgan nopietni, ne? Vai tiešām dabā ir cilvēki, kuriem nav šajā pasaulē nekā svēta un kuri ir gatavi smieties par to, kā reliģiski aptrakuši cilvēki aiznes nebūtībā nevainīgus garāmgājējus tāpēc vien, ka kaut kāds reliģiskais līderis viņiem ir licis šādi rīkoties? Šķiet, ka Krisam Morisam un pārējai "Four Lions" veidojušajai komandai šāda veida aizspriedumi nav raksturīgi, un labi ka tā.
Filma stāsta par pieciem Anglijas musulmaņiem, no kuriem četri ir pakistānieši, bet viens - ruds anglis. Viņus vieno plāns - mirt varoņu nāvēs svētajā krusta karā pret neticīgajiem. Nedaudz atšķirīga gan ir katra dalībnieka motivācija (vai pareizāk - tās trūkums).
Grupas līderis ir Omārs - viņš strādā par apsargu, ir laimīgi precējies, un viņa sieva un dēls (pirmsskolas vecuma) pilnībā atbalsta Omāra svēto misiju. Tikām viņa ticīgais brālis, kas vada Korāna pulciņu līdzīgiem dīvaiņiem kā sev pašam un kas uzskata, ka sievietes īstā vieta ir skapī, ir pret jebkādu vardarbību. Omārs ir vienīgais no pašnāvnieku brigādes, kuram vismaz kaut kādā mērā visi ir mājās - viņam ir kaut kāds plāns, un viņš cenšas tam sekot.
Waj ir Omāra labākais draugs un galvenais atbalstītājs, bet viņam ir viena nopietna problēma - viņš ir tik stulbs, ka daļēji būtu pat uzskatāms par nepieskaitāmu. Waj ir gatavs uz visu, ko viņam Omārs teiks, tādējādi viņš ir teju vai ideālais suicide bomber, vienīgi vienlaikus viņš var pastrādāt totāls muļķības. Waj kopā ar Omāru dodas uz apmācībām Pakistānā, kurās nekādi nevar teikt, ka viņiem iet labi, un viņi pat neviļus iznīcina savējo nometni.
Faisels ir vēl viens pamuļķis, kurš vairāk izskatās pēc bomža, nekā pēc terorista. Viņš tur mājās vārnas un gatavo tās kā teroristes pašnāvnieces, bet Faisela dzīve negaidīti apraujas, kad viņš, nesot rokās maisus ar spridzekļiem, paklūp uz kādas aitas.
Barijs ir vienīgais grupas pārstāvis, kas nav pakistānietis, viņš pats sevi uzskata par tās līderi, lai gan noteikti viņš nav nekāds līderis. Plus pat pēc teroristu standartiem viņa metodes ir ļoti neortodoksālas, kurās ietilpst gan īpatnēja izturēšanās pret drošības pasākumiem, gan maniakāla vēlme teroraktu vērst pret kādu no Londonas mošejām, lai šādā veidā mobilizētu mērenāk noskaņotos Anglijas musulmaņus. Izmantojot Omāra un Vadža prombūtni, Barijs grupiņā iesaista Hasānu - puisi, kas kādā konferencē par islāmu izcēlies ar izlikšanos par teroristu-pašnāvnieku, un kuram patiesībā nav nekādas vēlmes mirt islāma vārdā, taču viņš nespēj atzīt pārējiem to, ka tā nav viņam tuva lieta.
Vispār filma ir ļoti īpatnēja - tāda pseidodokumentāla un sākotnēji komiska, bet atrisinājums tai ir līdzīgi dramatisks kā In Bruges. Kā komēdija - ļoti specifiska filma, un noteikti ne tāda, kurā jebkurš atradīs sev kaut ko ļoti smieklīgu, bet vienlaikus - šādā veidā runāt par tādam problēmām - tur noteikti vajag baigo uzdrošināšanos, un par to - visu cieņu. Nevaru apgalvot, ka es būtu kļuvis par pārāko šīs filmas fanu, bet kaut ko tādu iepriekš redzējis nebiju gan.