Wild Target
Reiz dzīvoja kāds vīrs vārdā Viktors, kas strādāja savu senču arodā. Viņš visu savu dzīvi veltīja darbam un bija viens no labākajiem tā meistariem pasaulē. Viņa māte lepojās ar Viktora sasniegumiem un līmēja albumā avīžu izgriezumus, kas stāstīja par viņas dēla darbiem. Taču kādu dienu viņa ceļš krustojās ar bezkaunīgu sievieti vārdā Rouza, kas nupat bija visai apšaubāmā veidā ieguvusi prāvu naudas summu. Viņu tikšanās dēļ pasaule (vismaz uz laiku) zaudēja vienu no saviem profesionālākajiem algotajiem slepkavām.
Diezgan pārsteidzoši šajā filmā bija redzēt Bilu Naitiju atveidojam algotu slepkavu - par ar ūsām viņš man neizskatās pēc tā tipa, kas lieliski rīkojas ar visdažādākajiem ieročiem un vēsu sirdi nošauj nepareizo sievieti tirgū. Tiesa, nav jau arī tā, ka Naitijs būtu tas tipiskais pozitīvo varoņu atveidotājs, vienkārši - algotnis tas jau ir drusku par traku. Bet ne tuvu ne tik ļoti par traku kā šī gaužām amorālā un melnā komēdija, kurā līdzas Naitijam spēlē Emīlija Blanta un Ruperts Grints (labāk zināms kā Rons Vīzlijs, taču šķiet, ka Grintam, atšķirībā no Daniela Redklifa, ir pietiekami aktiera dotumu, lai turpinātu filmēties sakarīgos projektos arī pēc Poteriādes beigām). Savā būtībā filma ir šaušalīgi amorāla, taču kas ir pozitīvi - man tā lika smieties, smieties un vēlreiz smieties, jo esmu no tiem cilvēkiem, kam nav nekādu iebildumu pret komēdiju melnumu. Protams, nevarētu teikt, ka šī filma būtu kaut kas pilnīgi svaigs un neredzēts - lielā mērā tā izmanto visus tādus gājienus, pie kādiem šāda stila filmās mēs esam pieraduši, bet vienlaikus tās vieglā un rotaļīgā atmosfēra ļāva pievērt acis uz banalitātēm. Plus filmā bija diezgan simpātisks ļaundaris - Viktora darba devējs, kas viņam uzticēja nogalināt Rouzu un kas pēc tam, kad Viktors uzdevumu neizpildīja, slepkavu aizsūtīja pakaļ jau pašam Viktoram (jā, otro slepkavu atveido Mārtins Frīmens, kurš šajā filmā arī ir visnotaļ labs). Un viena lieta pēc šīs filmas man ir zināma - kas sekos, ja sieviete tev pajautā: "Cik tu sver?"
Diezgan pārsteidzoši šajā filmā bija redzēt Bilu Naitiju atveidojam algotu slepkavu - par ar ūsām viņš man neizskatās pēc tā tipa, kas lieliski rīkojas ar visdažādākajiem ieročiem un vēsu sirdi nošauj nepareizo sievieti tirgū. Tiesa, nav jau arī tā, ka Naitijs būtu tas tipiskais pozitīvo varoņu atveidotājs, vienkārši - algotnis tas jau ir drusku par traku. Bet ne tuvu ne tik ļoti par traku kā šī gaužām amorālā un melnā komēdija, kurā līdzas Naitijam spēlē Emīlija Blanta un Ruperts Grints (labāk zināms kā Rons Vīzlijs, taču šķiet, ka Grintam, atšķirībā no Daniela Redklifa, ir pietiekami aktiera dotumu, lai turpinātu filmēties sakarīgos projektos arī pēc Poteriādes beigām). Savā būtībā filma ir šaušalīgi amorāla, taču kas ir pozitīvi - man tā lika smieties, smieties un vēlreiz smieties, jo esmu no tiem cilvēkiem, kam nav nekādu iebildumu pret komēdiju melnumu. Protams, nevarētu teikt, ka šī filma būtu kaut kas pilnīgi svaigs un neredzēts - lielā mērā tā izmanto visus tādus gājienus, pie kādiem šāda stila filmās mēs esam pieraduši, bet vienlaikus tās vieglā un rotaļīgā atmosfēra ļāva pievērt acis uz banalitātēm. Plus filmā bija diezgan simpātisks ļaundaris - Viktora darba devējs, kas viņam uzticēja nogalināt Rouzu un kas pēc tam, kad Viktors uzdevumu neizpildīja, slepkavu aizsūtīja pakaļ jau pašam Viktoram (jā, otro slepkavu atveido Mārtins Frīmens, kurš šajā filmā arī ir visnotaļ labs). Un viena lieta pēc šīs filmas man ir zināma - kas sekos, ja sieviete tev pajautā: "Cik tu sver?"
2011-02-15
comments powered by Disqus