Nedaudz iz pagātnes
Iesūtīju savu pirkstošanas stāstu. Daudzi gan to noteikti ir (vairākkārt) no manis jau dzirdējuši anyway.
Bet bija arī jauns mini velostāsts pagājušo piektdien - braucu pa Kuldīgas ielu (ietvi), tur - sētniece. Šī bišķi pabīdās, lai es tieku garām. Nokāpju no riteņa. Dialogs:
- Kad vienreiz no jums būs miers?!
- Droši vien nekad. Kur tieši ir problēma?
- Gan ziemu, gan vasaru te braukājat.
- Un kāpēc tad nedrīkst?
- Jūs neesat gājējs, tāpēc jābrauc pa ielu. (rāda uz brauktuvi, kur iebrauktas divas auto rievas, bet kur ar riteni stabili nav iespējams pabraukt)
- Diemžēl pēc noteikumiem man ir visas tiesības braukt pa ietvi.
- Kāda man darīšana gar jūsu tiesībām.
Ok, sapratu - sētniekiem velosipēdisti arī traucē. Bet ir šāds CSN punkts:
"Netraucējot gājējus, atļauts braukt pa nomali, bet velosipēdu vadītājiem - arī pa ietvi."