Par filmu atbilstību realitātei
Skatījāmies mēs vakar tādu filmu kā Splinterheads. Tajā visai amatieriski tika parādīts Geocaching, ļoti savdabīgi interpretējot to, kā realitātē notiek slēpņošana: GPS ierīce, kura neļauj galvenajai varonei ne tikai noskaidrot, kurā virzienā viņai jādodas, lai atrastu klintis, bet pat ar tā palīdzību viņa nevar noteikt, pa ceļam uz objektu, cik tālu vēl atlicis, un tāpēc viņa jautā puisim - how far is it?; nez kāpēc, lai veiktu apkopi slēpnim, ko viņa pati izvietojusi klajā laukā, viņa nevis izmanto GPS, bet gan saka - let`s split up and search the field; sākumā pati saka - nepievērs citu cilvēku uzmanību, jo geocaching`ā tā darīt nedrīkst, tad izģērbjas un ar milzīgu švunku ielec ūdenī, piesaistot pilnīgi visu tuvumā esošo vīriešu uzmanību.
Tas rosināja mani domāt - vai nav tā, ka viss, kas tiek rādīts filmās, ir absolūti garām un realitāte neatbilstoši? Un vai nav tā, ka parasti tas mums netraucē tikai tāpēc, ka mēs paši no attiecīgajām tēmām pārāk maz sajēdzam? Vismaz, ja filmās ir datori, tad man kā šīs sfēras pārzinātājam, parasti ir kauns par to, cik viss ar IT saistītais tiek lāmiski realizēts. Un tagad tas pats izrādījās ar slēpņošanu. Vai nebūs tā, ka Ziņģis varēs ņirgāties par idiotismiem kara filmās, Sīcis - filmās par medijiem, Blondyimp - par ķīmijas laboratorijas rādošām filmām, Liene - par tiesu procesu filmām un tā tālāk?