Tā kā šīs salas iemītnieki diezgan izteikti ir pieskaitāmi spāņu-meksikāņu kultūrai, skaidrs, ka par spīti valsts niecīgajiem teritoriālajiem apmēriem, tās potenciāls kino jomā ir daudz augstāks, nekā, piemēram, teritorijas ziņā nesamērojamajai Uzbekistānai. Un "Maldeamores" ir tikai apstiprinājums šādam apgalvojumam.
Filma skatītājam piedāvā trīs pamīšus rādītus savstarpēji nesaistītus stāstus (šeit nenotiks kaut kāda baigā visu varoņu nonākšana vienkopus filmas beigās), kuri visi stāsta par ne pārāk veiksmīgi izvērtušos mīlestību (ne velti filmas angliskais nosaukums ir "Lovesickness"):
1) par kādu vīrieti, kas saņem par ķīlniekiem veselu autobusu, jo viņš vēlas apprecēt tā sievieti - šoferi, kurā viņš ir iemīlējies, lai arī viņi nav savstarpēji vairāk pazīstami kā jebkurš autobusa šoferis ar jebkuru pasažieri (neuzticīgo vīru spēlē Luiz Guzman - droši vien slavenākais mūsdienu puertorikāņu aktieris, piedalījies vairākās Pola Tomasa Andersona un Stīvena Soderberga filmās);
2) par ģimeni, kur sievai nupat nomirusi vecmamma, uz kuras apraudāšanu viņa ar vīru un dēlu brauc, bet dēls pārdzīvo nevis vecmammas nāvi, bet gan to, ka viņš nevar būt sporta laukumā, tikām tēvs satraucas, jo nesen uzzinājis, ka viņa mīļākā (sievas māsīca) ir stāvoklī;
3) par gados vecāku sievieti, kurai viņas meita atved pirms 35 gadiem aiztinušos viņas bijušo vīru, kurš tagad palicis bez pajumtes, un līdz ar to tagad viņa dzīvo kopā ar savu ex un ar savu vēlāko vīru, ar kuru viņa arī jau pirms 12 gadiem ir šķīrusies, bet nav atļāvusies viņam parādīt uz durvīm, jo viņa viņam ir tomēr pieķērusies.
Filma ir ļoti vienkārša, bet nepavisam ne pamācoša (kas mani filmās kaitina) - tā tev stāsta: šitā mēdz gadīties, bet nesniedz nekādus vērtējumus un labi nodrošina ticamības momentu.