Happythankyoumoreplease

Šo filmu kā labu darbadienas vakara kino rekomendēja Normis, un šoreiz nevaru viņam nepiekrist. Tā ir ļoti tipiska indie dramēdija - ar veselu plejādi aktieru, kurus nekādi nevar nosaukt par pirmā lieluma zvaigznēm, ar tipisku indie skaņu celiņu un ar šādām filmām raksturīgu atmosfēru. Filma stāsta par vairākiem divdesmitgadniekiem, kas mitinās mūsdienu Ņujorkā. Nosacīti galvenais varonis ir kāds ne pārāk panākumiem bagāts rakstnieks vārda Sems (kuru atveido filmas režisors un scenārists Džošs Rednors). Sems visai mistiskā kārtā uz vairākām dienām uzņemas gādību pār melno puiku, ko viņš atradis metro - zēns aiztinies no saviem audžuvecākiem un izlēmis, ka Sems viņam būtu piemērotāks audzinātājs. Tiesa, paša Sema dzīve nav nekādā dižā kārtībā - viņš dzīvo no viena īstermiņa sakara līdz otram, un nav sevišķi labi radīts, lai uzņemtos atbildību pār jebko. Taču tad viņš sastop meiteni vārdā Mississippi - bārmeni un kabarē dziedātāju, un noslēdz ar viņu paktu par "three night stand". Tam būs lemts izmainīt Sema dzīvi.
Vēl filmā piedalās cits Sems - visai dīvaina paskata jurists, kas sit kanti savai kolēģei, pirmā Sema draudzenei (without benefits) Enijai - kura ir visai mākslinieciska būtne (lai arī strādā pie datora birojā) un kurai slimības dēļ nav matu un uzacu. Enijai tikām ir atkarība no dažādiem jerks - vīriešiem, kas viņu izmanto un sagādā viņai ciešanas, un viņai ir grūti pieņemt tik ļoti jauko, bet vienlaikus - nebūt ne skaisto juristu Semu. Patiesībā nav brīnums, ka viņa tā draudzējas ar pirmo Semu - jo tas jau arī savā būtībā ir diezgan tipisks riebeklis, lai gan ne tuvu ne tik spilgts kā Enijas bijušais draugs Aira.
Tad vēl te parādās pirmā Sema draugi Čārlijs un Ketrīna - Čārlijs ir saņēmis piedāvājumu pārcelties strādāt uz Losandželosu, bet Ketrīnai šī pilsēta riebjas vairāk par visu pasaulē, un viņa jūt, ka viņa savu vīrieti pamazām zaudē pret sevis tik nīsto pilsētu.
Kā jau to var gaidīt no romantiskas komēdijas (kāda savā būtībā šī filma noteikti ir), visām problēmām būs lemts atrisināties, un visi turpmāk dzīvos laimīgi. Taču pozitīvais šajā filmā ir tas, ka:
1) personāži ir likeable - man kā skatītājam gribas, lai viņiem viss beigtos labi (nevis tā kā tas piemēram bija Splinterheads gadījumā);
2) filma nav uzbāzīga ar savu morāli;
3) ta ir autentiska Indie filmas atmosfēra.
Par to, ka tā man baigi ilgi paliks atmiņā, pārliecināts neesmu - bet jau sākumā bija minēts - šī ir laba darbadienas vakara filma. Ne vairāk, bet arī ne mazāk.
2011-03-15
7.5
comments powered by Disqus