Kazhes pierakstu burtnīca

"Ho ho! Vai šogad biji rātns, manu bērniņ? Ja nē - tad nopēršu tevi līdz nāvei!" Tā varētu teikt Ziemassvētku vecītis šajā filmā, ja vien viņš vispār mācētu runāt.
Filmas laikā un pēc tās mums bija diskusija, vai šāda Ziemassvētku leģenda patiešām ir pastāvējusi. Liene aktīvi propagandēja pozīciju, ka ir - un viņai izrādījās taisnība. Joulupukki (vai Nuuttipukki - jā kurā versijā) sākotnēji nebija tas jaukais vecais pedofīls sarkanajās drēbēs un ar šņabja degunu, kādu mēs esam pieraduši redzēt Coca Cola reklāmās. Somu sākotnējās ziemas saulgriežu tradīcijas saistījās ar kādu biedējošu cilvēka un āža krustojumu (ar ragiem - gluži kā šajā filmā), kurš dāvanas nedeva, bet tās pieprasīja sev. Tikai vēlāk - kristietības (un tad - arī buržuāziskā kapitālisma) iespaidā Lapzeme kļuva par mītnes vietu tuklvēdera vīram ar raksturīgajiem dziļajiem smiekliem. Filma "Rare Exports" nestāsta par šādu Ziemassvētku vecīti.
Skatoties šo filmu lielākā kompānijā, droši vien tai nebija tādas baisuma atmosfēras, kā tas būtu vienatnē. Vienlaikus vismaz līdz aptuveni filmas vidum "Rare Exports" pamanījās būt nesteidzīgā dziļā spriedzē skatītāju turoša, viegli pašausmīga filma, kurā it kā nekas tāds nenotiek, bet visu laiku tu gaidi, ka tūliņ notiks gan. Kādā kalnā pie Somijas un Krievijas robežas amerikāņi veic izrakumus, kuru mērķis ir... atrast zem kalna apbedīto Santaklausu (oriģinālo, somu leģendu veci). Taču prognozējamā kārtā racēji atklāj, ka viņi ir nedaudz iegrābušies, un vienīgais, kas spēs visu apturēt, ir sikais puisēns Juuso, kas līdzi vadā savu briesmīgo suņa lelli Juppe.
Jāpiekrīt vakar izskanējušajai kritikai, ka jo tuvāk beigām - jo izteiktāk "Rare Exports" sevi atklāj kā parodiju un nevis kā "īstu" spriedzes filmu, kā rezultātā iespaids par to kaut kādā mērā pasliktinājās - nobeigums bija pārāk datorizēts un pārāk holivudizēts, pazaudējot to laucinieciski somisko šarmu, kas bija filmas sākuma daļā. Vienlaikus filma bija ļoti izklaidējoša, un tās skatīšanās laiks paskrēja nemanot - par to savukārt plusi, tāpat pie plusiem var pieskaitīt filmas vizuālo pusi. Noteikti šī nav labākā ziemeļvalstu filma, kas pēdējā laikā redzēta, bet vienlaikus - pati ideja filmai bija lieliska, un daudz kas tās realizācijā man arī patika.