Burkāns un nūja Latvijā
Īsumā mana vīzija par to, kā Latvijā sākot ar aptuveni 20.gadsimta sākumu ir mainījies "burkāna un nūjas" metodes pielietojums.
1) līdz 1905.gada revolūcijai: Cara vara nekādu burkānu nesolīja, pa laikam pielietoja nūju - sita spēcīgi, bet ne līdz nāvei, un pamazām iebiedēšanas stratēģija zaudēja savu spēku;
2) 1905.gada revolūcija - tās līderi solīja burkānu, bet valsts varas nūja izrādījās vēl pietiekami spēcīga, lai noturētos grožos. revolūcijas apspiešanai sekoja intensīvs darbs ar nūju
3) 1.Pasaules karš - sākumā valsts lika lietā nūju, bet tad, ļaujot veidot savas nacionālās vienības, parādījās burkāns un vietējās pašpārvaldes perspektīvas. kad izrādījās ka nūju Cara vara februāra un oktobra revolūciju rezultātā bija pazaudējusi (un līdz ar to "balto" vadība varēja nūju tikai solīt, nevis iedot), tā zaudēja autoritāti. tikām Ļeņins piesolīja burkānu, rezultātā latviešu sarkanie strēlnieki kļuva par būtisku boļševiku uzvaras sastāvdaļu pilsoņu karā;
4) neatkarīgā Latvija demokrātijas gados līdz Ulmaņa revolūcijai sākumā balstījās uz ideālisma burkāna, bet kad globālās ekonomiskās krīzes dēļ burkāns pačibēja, izrādījās, ka valsts īsti ne uz kā kopā neturas,
5) Ulmanis ar 15.maija apvērsumu parādīja, ka viņa rokās ir nūja un tā kaut kādā mērā tika arī likta lietā - vairāk gan izmantojot piedraudēšanu, nekā tieši sišanu. valsts pārņemtā prese plaši sludināja, ka nule visi latvieši saņem burkānu, un tā rezultātā daudzi, nekad šo brīnišķo sakni nenogaršojušie, sajuta mutē burkāna garšu un turpmākos gadu desmitos to atcerējās, pamazām aizmirsdami, ka tā īsti viņi nemaz pie burkāna ēšanas nebija tikuši;
6) ar ultimātu Baltijas valstīm PSRS parādīja līdz šim lielāko redzēto nūju. Ulmanis uzķērās uz viņam personīgi adresēta burkāna, par ko pats samaksāja ar dzīvību.
7) 1940.-41.gadā padomju vara Latvijā rīkojās tikai un vienīgi ar nūju. šāda stratēģija varbūt varētu dot labus rezultātus paklausības veidā, taču
8) līdz ar nacistiskās Vācijas iebrukumu nūja pārgāja citās rokās, un padomju nūjas sitieni bija vēl tik svaigā atmiņā, ka pašu vaciešu rokās nūja vairs tik baisa nelikās. plus vēl vācieši piedāvāja burkānu - ebreju īpašumus. tiesa, burkāna izcelsme (ne pārāk eko) ne visiem bija pieņema;
9) atgriezusies padomju vara pirmos dažus pēckara gadus vairāk nodarbojās ar burkāna svētbilžu gleznošanu, bet 1949.gadā atkal paķēra rokās vislielāko nūju un slānīja visur, kur vien iespējams. baismīgās nūjas iespaidā cilvēki bija spiesti strādāt, cik tik iekšā, jo nūja bija pārāk nežēlīga. no efektivitātes viedokļa stratēģija bija visai spēcīga.
10) pēc Staļina nāves, kad sākās "personības kulta atmaskošana" uz kādu laiciņu parādījās atkal burkāns - šķietami lielākā brīvība kopsakarā ar komunismu pārskatāmā nākotnē teju vai radīja idilliskus apstākļus. kad padomju vara atskārta, ka burkāna tās rīcībā tomēr patiesībā nav, nācās Hruščovu aizvākt malā
11) turpmākie gadu desmiti aizritēja visai neproduktīvā veidā - nūja bija daudz vājāka kā Staļina laikos, bet neeksistējošais burkāns iedzīvotājus vilināja arvien mazāk un mazāk. rezultātā PSRS bezcerīgi zaudēja Aukstajā karā, jo ASV "amerikāņu sapnis" par pasaulē lielāko burkānu izrādījās efektīvāks par nūju vecišķajās Brežņeva rokās
12) Atmoda bija efektīva, jo tā piedāvāja pilnībā atteikties no nūjas un deva vīziju par burkānu - brīvu Latviju;
13) kad brīvība bija iegūta, izrādījās, ka burkāns gluži kuram katram nepienākas vis, bet to jau savākuši gudrāki ļaudis. rezultātā šo 20 gadu laikā valsts virzība sevišķi nerullē - burkāna nav, un nūja tiek piesolīta tikai pirms vēlēšanām nepareizas izvēles rezultātā.