Гусляр

"Гусляр" bija diezgan drosmīgs solis Pesņaru izpildījumā, kas gan laikam ilgtermiņā ne pārāk labi attaisnojās - ierakstot šo rokoperu (savādāk to patiešām laikam nenosauksi), grupa zaudēja lielāko daļu savas popularitātes klausītāju vidū (jo auditorijai tomēr negaidītas pārmaiņas parasti sevišķi labi netīk), un tā rezultātā ieraksts, kurš teorētiski varētu kļūt par triumfu, faktiski iezīmēja grupas beigu sākumu. Plus, cik ir izdevies saprast no intervijām ar iesaistītajām pusēm, pamazām gāja čupā iekšējās saiknes ansambļa ietvaros - Muļavins arvien vairāk skatījās glāzē, kas, domājams, neuzlaboja viņa raksturu, citiem dalībniekiem arī bija savas ambīcija, ne velti pēc šī albuma ierakstīšanas no kolektīva aizgāja ilggadīgie dalībnieki Bortkevičs, Poplavskis un Nikolajevs.
Vienlaikus pats šis ieraksts patiesībā ir ļoti interesants - pēc dažām (aptuveni 5) klausīšanās reizēm es vēl nebūtu gatavs teikt, ka esmu par to sajūsmā, bet patīkami pārsteidz tā antikomerciālā daba un gana interesanti "Pesņariem" šeit izdevies integrēt savā ansamblī akadēmiskās mūzikas pārstāvjus, radot kaut ko patiešām daudz tuvāku progrokam un tālāku no padomju estrādes un tradicionāla VIA repertuāra - apliecinot, ka Muļavins pārliecinoši bija sava ceļa gājējs, kuram ne pārmērīgi rūpēja tas, lai katrs viņa ieraksts būtu grāvējs. Necentos īpaši saprast "Gusļara" sižetu, jo man šajā gadījumā tomēr vairāk rūp tas, ka tas ir interesants muzikāli un mazāk tas, par ko stāsta Jankas Kupalas dzeja. Tomēr vērts pieminēt, ka Janka Kupala tiek uzskatīts par vienu no baltkrievu literārās valodas pamatlicējiem. Šķiet, ka šajā gadījumā nevaru izcelt kādu konkrētus skaņdarbus, jo to īsti neparedz šis formāts, bet kopumā var teikt, ka Muļavinam un kolektīvam šeit ļoti autentiski izdevies roķīgos elementus savienot ar klasikajiem, protams, var just savu tiesu ietekmes no tiem, kas ar šādām lietām jau iepriekš bija nodarbojušies - gan ar "Jethro Tull", gan "Emerson, Lake and Palmer", bet tas noteikti nav tikai rietumnieku stila atdarinājums, bet gan pilnīgi oriģināls piegājiens, ar savu padomiski-baltkrievisko specifiku (kaut vai dziedājumu dēļ vien). Kā jau minēju - nevaru garantēt, ka man šis albums ļoti patīk, bet man patīk, ka tāds eksistē.
2011-06-22
7.5
comments powered by Disqus