The Adjustment Bureau
"Korekciju birojs" (ja tā to pareizi sauksim latviski) ir zinātniskās fantastikas un romantiskas komēdijas krustojums, kam pamatā ir Filipa K. Dika stāsts "Adjustment Team" (no kura gan tiek pārņemta tikai premisa, ievērojami atkāpjoties no autora iecerēm). Tās galvenais varonis ir Deivids Noriss (Matt Damon) - jauns un ambiciozs politiķis, kurš piedzīvojis neveiksmi, kandidējot ASV Senātā, jo pēdējā brīdī pirms vēlēšanām presē noplūda bildes, kur viņš augstskolas salidojumā rāda pliku dibenu (ak jel, cik šaušalīgi!). Taču viņš spēj savu sakāvi pārvērst par uzvaru, kam viņam palīdz nejauši vīriešu tualetē sastapta sieviete (Emily Blunt), kurā viņš praktiski momentā saskata savu mūža mīlestību. Taču viņiem neizdodas vienam otru pēcāk ilgi atrast, un kad tas tomēr izdodas, Noriss kļūst par aculiecinieku kaut kam viņu visai nopietni satraucošam - skatam, kā kaut kādi vīri nodarbojas ar pasaules pārveidošanu. Varētu teikt, ka viņam izdodas ieskatīties pasaules attēlu renderēšanas programmas aizkulisēs (tā vismaz mums sākumā šķita), bet pareizāk laikam būtu teikt, ka viņš ierauga, kā eņģeļi ietekmē cilvēku dzīves un kā saskaras brīvā griba un likteņa pirksts. Izrādās, ka pastāv kāds "plāns", kurš paredz, ka Deividam un Elīzai (tā sauc sievieti) nav lemts būt kopā, bet Deividam ir lemts kļūt par ASV prezidentu. Taču mīla, protams, ir stiprāka par karjeru, līdz ar to skaidrs, ko Deivids izvēlēsies. Mistiskā Chairman padotībā esošie eņģeļi (tā viņus laikam labāk saukt) dara visu iespējamo, lai Deivids un Elīze vairs nesatiktos, bet notiek neizbēgamais.
Kas man šajā filmā nepatika, bija tās pārmērīgā "pareizība" - ar tradicionālo pozitīvo melnādaino otra plāna varoni, ar simtreiz nodreijāto morāli un pamatskolas līmeņa atklāsmēm. Apskatoties Filipa Dika stāsta anotāciju, var redzēt, ka tajā šo banālismu nav, bet Džordžs Nofli, šo grāmatu ekranizējot, ir izvēlējies mazākās pretestības ceļu - padarot notiekošo pietiekami nosacītu, lai kritiķi nesāktu šo filmu par sazvērestību teoriju slavināšanu (jo nav jau grūti uzvērpt paralēles starp "Biroju" un, teiksim, "Cionas gudro protokoliem"), ne par antireliģisku eposu (Dieva jautājumus filma apiet ar zināmu līkumu), ne par predestinācijas reklāmu - jo skatītājam tomēr ir svarīgi iebarot pārliecību, ka viņš pats ir savas laimes kalējs, jo citādi skatītājam pēc filmas nebūs labas emocijas un pozitīvs skats uz dzīvi. Man noteikti prasītos no šīs filmas kaut ko raupjāku, kaut ko skaudrāku - domājams, bez seksīgas čiksas un Tomasa Ņūmena mūzikas. Varbūt šajā filmā pat vajadzētu vairāk action ainu, jo to nekādi nevar nosaukt par diži dinamisku un vitālu filmu. Kā tika spriests, skatoties šo filmu pie N2O - ar pupiem un ieročiem šī filma varētu būt labāka. Bet tāda, kā tā ir - tā ir bezcerīgi naiva un zem pozitīvā vēstījuma varbūt pat mazliet amorāla filma, kura apgalvo tev, ka absolūta kontrole pār cilvēci kopumā ir laba lieta, jo cilvēki paši nav pietiekami saprātīgi, lai zinātu, kas viņiem ir labs un kas ir slikts.
Personīgi man vēl drusku uzkāpa uz varžacīm aina, kurā varonim viens no "watchers" stāstīja par to, kā viņi bija uz laiku cilvēcei devuši brīvību pašai lemt savu likteni un tas novedis pie tumšajiem Viduslaikiem, tad no Renesanses līdz pat 1910.gadam atkal bijis viss priekšnieku kontrolēts, bet pašu rokām cilvēki radījuši pasaules karus, Holokaustu un Kubas raķešu krīzi, kas arī kļuvusi par pēdējo pilienu, lai mēs atkal kļūt par bandiniekiem lielajā spēlē. Kās man tur nepatīk? Šausmīgi trivializētais vēstures vienkāršojums, ar ko vispār Holivuda izceļas - stereotipi par šausmīgajiem Viduslaikiem un brīnišķo laikmetu pēc tā, kurā dīvainā kārtā gan ietilpa droši vien vairāk visādu šausmu darbu nekā tā sauktajos briesmīgajos gadsimtos. Un tad, protams, vēl atsauce uz Holokaustu, bet piesardzības pēc komunisms pieminēts netiek. Kopumā filma tiešām visai draņķīgi apietas ar materiālu, kas varētu būt kalpojis kam labākam. Un kārtējo reizi kalpo par apliecinājumu tam, ka Holivudas lielās studijas ar savu "predestination" un brīvās, radošās gribas ierobežošanu, spēj uzražot visai daudz smuki pasniegtu mēslu. Manuprāt, ļoti labs apraksts par šo filmu atrodams Šeit.
Kas man šajā filmā nepatika, bija tās pārmērīgā "pareizība" - ar tradicionālo pozitīvo melnādaino otra plāna varoni, ar simtreiz nodreijāto morāli un pamatskolas līmeņa atklāsmēm. Apskatoties Filipa Dika stāsta anotāciju, var redzēt, ka tajā šo banālismu nav, bet Džordžs Nofli, šo grāmatu ekranizējot, ir izvēlējies mazākās pretestības ceļu - padarot notiekošo pietiekami nosacītu, lai kritiķi nesāktu šo filmu par sazvērestību teoriju slavināšanu (jo nav jau grūti uzvērpt paralēles starp "Biroju" un, teiksim, "Cionas gudro protokoliem"), ne par antireliģisku eposu (Dieva jautājumus filma apiet ar zināmu līkumu), ne par predestinācijas reklāmu - jo skatītājam tomēr ir svarīgi iebarot pārliecību, ka viņš pats ir savas laimes kalējs, jo citādi skatītājam pēc filmas nebūs labas emocijas un pozitīvs skats uz dzīvi. Man noteikti prasītos no šīs filmas kaut ko raupjāku, kaut ko skaudrāku - domājams, bez seksīgas čiksas un Tomasa Ņūmena mūzikas. Varbūt šajā filmā pat vajadzētu vairāk action ainu, jo to nekādi nevar nosaukt par diži dinamisku un vitālu filmu. Kā tika spriests, skatoties šo filmu pie N2O - ar pupiem un ieročiem šī filma varētu būt labāka. Bet tāda, kā tā ir - tā ir bezcerīgi naiva un zem pozitīvā vēstījuma varbūt pat mazliet amorāla filma, kura apgalvo tev, ka absolūta kontrole pār cilvēci kopumā ir laba lieta, jo cilvēki paši nav pietiekami saprātīgi, lai zinātu, kas viņiem ir labs un kas ir slikts.
Personīgi man vēl drusku uzkāpa uz varžacīm aina, kurā varonim viens no "watchers" stāstīja par to, kā viņi bija uz laiku cilvēcei devuši brīvību pašai lemt savu likteni un tas novedis pie tumšajiem Viduslaikiem, tad no Renesanses līdz pat 1910.gadam atkal bijis viss priekšnieku kontrolēts, bet pašu rokām cilvēki radījuši pasaules karus, Holokaustu un Kubas raķešu krīzi, kas arī kļuvusi par pēdējo pilienu, lai mēs atkal kļūt par bandiniekiem lielajā spēlē. Kās man tur nepatīk? Šausmīgi trivializētais vēstures vienkāršojums, ar ko vispār Holivuda izceļas - stereotipi par šausmīgajiem Viduslaikiem un brīnišķo laikmetu pēc tā, kurā dīvainā kārtā gan ietilpa droši vien vairāk visādu šausmu darbu nekā tā sauktajos briesmīgajos gadsimtos. Un tad, protams, vēl atsauce uz Holokaustu, bet piesardzības pēc komunisms pieminēts netiek. Kopumā filma tiešām visai draņķīgi apietas ar materiālu, kas varētu būt kalpojis kam labākam. Un kārtējo reizi kalpo par apliecinājumu tam, ka Holivudas lielās studijas ar savu "predestination" un brīvās, radošās gribas ierobežošanu, spēj uzražot visai daudz smuki pasniegtu mēslu. Manuprāt, ļoti labs apraksts par šo filmu atrodams Šeit.
2011-06-25
comments powered by Disqus