101: stopētājs
Pat neatceros, pirms cik gadiem pēdējo reizi savā mašīnā uzņēmām kādu stopētāju. Tāpat tālā pagātnē ir tie laiki, kad paši stopējām (tiesa - daudz jau mums šādas pieredzes nebija, kopumā varbūt kādus 150 km esam kā stopētāji veikuši). Taču Baltkrievijā izrādījās, ka stopēšana ir ļoti izplatīta, un bija teju vai neiespējami ne reizes kādu nepaņemt mašīnā. Realitātē sanāca tā, ka stopētājus ņēmām divreiz - vispirms vienu visai nodzērušās paskata tīni aizvedām no Perebrodje līdz pilsētai Miori, bet tad - Olgas tanti no autobusa pieturas līdz ciematam Bulavki, kur rezultātā pie viņas arī palikām pa nakti (par to detalizētāk būs - Lienes aprakstā). Abos gadījumos tika izpildīts uzdevums - aizvest stopētāju līdz viņa gala mērķim. Kilometros gan nekā grandioza tur nebija - līdz Bulavki nebija pat 10 km, bet Perebrodje-Miori - zem 20 km. Taču uzdevums ir izpildīts, un vismaz Olgas tantes gadījumā - bija patiešām tā vērts.