Демон
Wikipedia krievu valodā par grupu "Avgust" apgalvo, ka tā esot bijusi viena no pirmajām rokgrupām Padomju Savienībā, kurai "Melodija" izdeva albumu hard rock stilā, tāpat tā bijusi pirmā padomju grupa, kas piedalījusies "Metalmania" festivālā Polijā. Ar to šī grupa arī iegājusi sava reģiona rokmūzikas anāles, jo stingri ņemot muzikāli tās spēlētais materiāls ir diezgan tipisks astoņdesmito gadu hārds - kaut kas no tā stila, ko spēlēja simtiem (vai tūkstošiem?) ansambļu visās pasaules malās - sākot ar lielajiem flagmaņiem "Deep Purple", "Whitesnake", "Scorpions" un beidzot ar piektās šķiras grupām kaut kur Austrālijā.
Nezinu, vai "Avgust" būtu uzskatāmi par īpašiem šī stila pārstāvjiem - dziesmas viņiem ir gan melodiski baudāmas, līdz ar to arī diezgan vienkāršas (un bagātinātas ar metālam piedienīgi naiviem tekstiem), ģitāras ir skaļas (un pārspīlēti vīrišķīgas), tam apakšā parādās kāds pārītis klasiskās mūzikas instrumentu un, protams, nepieciešamā deva sierainu sintezatoru skaņu. Nevarētu teikt, ka grupas debijas ieraksts būtu pilns ar potenciāliem grāvējiem, un vispār jau jāatzīst, ka šis visai popsīgais astoņdesmito gadu pseidometāls kopumā ir diezgan skumjš un bezcerīgs mūzikas stils, kura obligāta sastāvdaļa ir power balādes (labi vismaz, ka Avgust nedzied sappy mīlas dziesmas), un var arī novērot, ka vairums dziesmu izklausās tādas, ka tu tās būtu jau dzirdējis citu mūziķu izpildījumā, un pat īsti nevar saprast, vai tās saucamas par oriģinālkompozīcijām vai kaveriem ("Ночь" ir laikam tipiskākais tādas 100 reizes pa SWH Rock dzirdētas dziesmas piemērs). Tomēr man laikam labāk patīk plaģiatizējošās rokdziesmas, nevis ambiciozās balādes - man jau, protams, ir prieks, ka Avgust vokālistam ir spēcīga balss, bet es 90% izvēlēšos dziesmu, kuru klausoties pārkāpt uz šosejas atļauto ātrumu, pār dziesmu, kuras pavadījumā klusi raudāt stūrī. Ja kas - vispār varbūt pareizāk būtu teikt, ka šī grupa ir nevis "Deep Purple" līdziniece, bet gan "Judas Priest" atdarinātāja - turklāt, cik saprotu, arī vizuāli "Avgust" tiecās uz kaut ko līdzīgu kā Halford un kompānija - ar ādas tērpiem, kniedēm u.t.t. Cik saprotu, ierakstu noslēdzošā instrumentālā kompozīcija "Рояль и море", kura šķiet piemērota, lai skanētu 90tajos gados televīzijā laikā, kad nav raidījumu un rāda kaut kādus dabas kadrus, ierakstā ir atrodama vien tāpēc, lai šādu albumu vispār varētu izdot, bet patiesībā tā savā vienmulībā diezgan labi atspoguļo "Avgust" būtību kā tādu - šis ir roks, kas kādam varēja šķist draudzīgs tikai savdabīgajā padomju valstī, bet citādi nekā atmiņā paliekoša tajā nav.
Nezinu, vai "Avgust" būtu uzskatāmi par īpašiem šī stila pārstāvjiem - dziesmas viņiem ir gan melodiski baudāmas, līdz ar to arī diezgan vienkāršas (un bagātinātas ar metālam piedienīgi naiviem tekstiem), ģitāras ir skaļas (un pārspīlēti vīrišķīgas), tam apakšā parādās kāds pārītis klasiskās mūzikas instrumentu un, protams, nepieciešamā deva sierainu sintezatoru skaņu. Nevarētu teikt, ka grupas debijas ieraksts būtu pilns ar potenciāliem grāvējiem, un vispār jau jāatzīst, ka šis visai popsīgais astoņdesmito gadu pseidometāls kopumā ir diezgan skumjš un bezcerīgs mūzikas stils, kura obligāta sastāvdaļa ir power balādes (labi vismaz, ka Avgust nedzied sappy mīlas dziesmas), un var arī novērot, ka vairums dziesmu izklausās tādas, ka tu tās būtu jau dzirdējis citu mūziķu izpildījumā, un pat īsti nevar saprast, vai tās saucamas par oriģinālkompozīcijām vai kaveriem ("Ночь" ir laikam tipiskākais tādas 100 reizes pa SWH Rock dzirdētas dziesmas piemērs). Tomēr man laikam labāk patīk plaģiatizējošās rokdziesmas, nevis ambiciozās balādes - man jau, protams, ir prieks, ka Avgust vokālistam ir spēcīga balss, bet es 90% izvēlēšos dziesmu, kuru klausoties pārkāpt uz šosejas atļauto ātrumu, pār dziesmu, kuras pavadījumā klusi raudāt stūrī. Ja kas - vispār varbūt pareizāk būtu teikt, ka šī grupa ir nevis "Deep Purple" līdziniece, bet gan "Judas Priest" atdarinātāja - turklāt, cik saprotu, arī vizuāli "Avgust" tiecās uz kaut ko līdzīgu kā Halford un kompānija - ar ādas tērpiem, kniedēm u.t.t. Cik saprotu, ierakstu noslēdzošā instrumentālā kompozīcija "Рояль и море", kura šķiet piemērota, lai skanētu 90tajos gados televīzijā laikā, kad nav raidījumu un rāda kaut kādus dabas kadrus, ierakstā ir atrodama vien tāpēc, lai šādu albumu vispār varētu izdot, bet patiesībā tā savā vienmulībā diezgan labi atspoguļo "Avgust" būtību kā tādu - šis ir roks, kas kādam varēja šķist draudzīgs tikai savdabīgajā padomju valstī, bet citādi nekā atmiņā paliekoša tajā nav.
2011-07-04
comments powered by Disqus