Автограф I
Patiesībā šis ieraksts oficiāli tika izdots kaut kad deviņdesmito gadu vidū, taču tajā iekļautās dziesmas ir radītas un ierakstītas astoņdesmito gadu sākumā. Par to ierakstīšanu man gan īstas pārliecības nav, jo skaņas kvalitāte ir visai laba un atceroties to, kā izklausījās Високосное лето, rodas aizdomas, ka varbūt arī šīs dziesmas ir ierakstītas vēlāk, lai arī albuma bukletā norādīts, ka dziesmas ierakstītas no 1980. līdz 1982.gadam. Tad varbūt tā arī patiešām ir, un laikam jau šī grupa nebija īsti andergraundā mītoša, bet balansēja kaut kur uz robežas starp VIA un neatkarīgo mūziku.
Lielā mērā šo grupu var uzskatīt par Високосное лето turpinājumu - šajā grupā iesaistījās Aleksandrs Sitkoveckis un Kriss Kelmi, turpinot līdzināties savā piegājienā "Yes" un "ELO" ar to vien atšķirību, ka bija pienākuši astoņdesmitie gadi un līdz ar to mainījās kopējā noskaņa (ne uz labo pusi). Taču ambīcijas nekur zudušas nebija - ne velti "Avtograf" koncertos spēlēja dziesmu virkni par Bredberija "Marsiešu hroniku" tēmu, un arī citi skaņdarbi nav gluži absolūta popsa, dziesmas ir biežāk garas nekā īsas.
Šajā ierakstā ir atrodama dziesma, ar kuru "Avtograf" izpelnījās popularitāti 1980.gada Tbilisi rokfestivālā "Ирландия, Ольстер":
Tomēr epohālākais šī ierakstā atrodamais skaņdarbs, manuprāt, ir superambiciozais "Monologs":
Ja kas, man pēkšņi radās sajūta, ka viena no šobrīd pasaulē populārākajām rokgrupām - "Muse" - patiesībā izklausās visai līdzīgi kā "Avtograf". Nezinu gan, vai tas ir labi vai slikti, bet kaut kāda līdzība starp ievērojamāko padomju progroka grupu un 21.gadsimta labāko koncertgrupu nenoliedzami pastāv. Protams, ar tādu piebildi, ka "Avtograf" lielā mērā spēlēja popsīgu progroku - tiešām drīzāk ELO un mazāk "King Crimson" manierē, taču patiesībā šo konkrēto ierakstu man klausīties tīk gana labi. Nav tas varbūt nekāds ūberšedevrs, bet es varu iztēloties, ka astoņdesmitajos gados dzīvojot Savienībā, tādus "Avangard" redzēt dzīvajā progroka mīļotājiem varēja būt kaut kas ļoti īpašs.
Lielā mērā šo grupu var uzskatīt par Високосное лето turpinājumu - šajā grupā iesaistījās Aleksandrs Sitkoveckis un Kriss Kelmi, turpinot līdzināties savā piegājienā "Yes" un "ELO" ar to vien atšķirību, ka bija pienākuši astoņdesmitie gadi un līdz ar to mainījās kopējā noskaņa (ne uz labo pusi). Taču ambīcijas nekur zudušas nebija - ne velti "Avtograf" koncertos spēlēja dziesmu virkni par Bredberija "Marsiešu hroniku" tēmu, un arī citi skaņdarbi nav gluži absolūta popsa, dziesmas ir biežāk garas nekā īsas.
Šajā ierakstā ir atrodama dziesma, ar kuru "Avtograf" izpelnījās popularitāti 1980.gada Tbilisi rokfestivālā "Ирландия, Ольстер":
Tomēr epohālākais šī ierakstā atrodamais skaņdarbs, manuprāt, ir superambiciozais "Monologs":
Ja kas, man pēkšņi radās sajūta, ka viena no šobrīd pasaulē populārākajām rokgrupām - "Muse" - patiesībā izklausās visai līdzīgi kā "Avtograf". Nezinu gan, vai tas ir labi vai slikti, bet kaut kāda līdzība starp ievērojamāko padomju progroka grupu un 21.gadsimta labāko koncertgrupu nenoliedzami pastāv. Protams, ar tādu piebildi, ka "Avtograf" lielā mērā spēlēja popsīgu progroku - tiešām drīzāk ELO un mazāk "King Crimson" manierē, taču patiesībā šo konkrēto ierakstu man klausīties tīk gana labi. Nav tas varbūt nekāds ūberšedevrs, bet es varu iztēloties, ka astoņdesmitajos gados dzīvojot Savienībā, tādus "Avangard" redzēt dzīvajā progroka mīļotājiem varēja būt kaut kas ļoti īpašs.
2011-07-07
comments powered by Disqus