Kazhes pierakstu burtnīca

Par šo filmu pirms gulētiešanas vakar ar Lieni diezgan daudz strīdējāmies - viņa apgalvoja, ka es nespējot pateikt, ka šī filma ir sūds, tikai tāpēc, ka man patīk tēlo pārgudreli, kas izbauda "augsto mākslu", lai gan patiesībā nekā jēdzīga tajā nav - viens vienīgs truls borefests. Taču es nebūtu es, ja es tagad tā ņemtu un piekāptos, pavēstot, ka filma tiešām ir tikai pretenciozs sūds bez jebkādas jēgas.
Jau tas vien, ka Terencs Maliks šo filmu plānoja pāris gadu desmitus, liecina, ka kaut kāda fiška viņam tam visam bija, un to apstiprina arī tas, ka šis nebūt meinstrīmam nepieskaitāmais režisors ir varējis filmā dabūt Bredu Pitu un Šonu Pennu. Filma ļoti nesteidzīgā veidā ataino ģimenes dzīvi Amerikā kaut kur laikā ap 1950.gadu un paralēli - Visuma un dzīvības rašanos un iznīcību. Kā daudzviet atzīmēts, filmā saskatāms gana daudz līdzības ar Stenlija Kubrika "2001: A Space Odyssey", bet, protams, ka Malikam ir arī pašam sava vīzija. Filma ir vienkārši zobus lauzoši lēna - tās dinamika droši vien labi atbilst piecdesmito gadu suburbijas apstākļiem, un līdz ar to filmas skatīšanās process ir diezgan smags. Pat ignorējot to aptuveni pusstundu, ko mums rāda Visuma rašanos un dzīvības evolūciju uz zemes, arī pamata sižets īsti nekur nevirzās, kā tikai uz priekšu laikā - šī nav filma, kuras scenārijā kaut ko diži diktētu notikumi vai pat dialogi. Būtībā tās ir saraustītas ainas no, kā var saprast, paša Malika bērnības. Tēvs (Breds Pits) no saviem trim dēliem prasa stingru disciplīnu un pakļaušanos katrā mazākajā sīkumā, taču vienlaikus - viņš nav tikai briesmonis un tirāns, bet gan cilvēks, kurš pats ir šādi audzināts un kurš īsti citas audzināšanas metodes nepazīst un nesaprot. Zēni pastrādā visādas blēņas, spēlējas, kā jau sākumskolas vecumā to bērni parasti dara, un laiks tikai rit, bet pat tas patiesībā nekādi filmā atspoguļots netiek.
Domājams, ka arī Liene nenoliegs to, ka šī filma ir uzfilmēta vienkārši grandiozi - tas, cik laika un darba ir ieguldīts gan kosmosa ainās, gan suburbijas filmēšanā, ir ļoti iespaidīgi. Kaut kādā ziņā es pat teiktu, ka šī filma ir vienā stilā ar "Koyaanisqatsi" - tā pilnīgi noteikti nav tas, ko parasti cilvēki saprot ar aktierkino un tā neattaisno uz sevi liktas cerības, ja tu uzzini, ka tā ir filma, kurā piedalās Breds PIts un Šons Penns. Proti, tā nav filma, kura cer nopelnīt garo rubuli un, manuprāt, tā pat īsti nepretendē uz sevišķi lielu daudzumu dažādu balvu - domājot, par "Oskariem", šī filma varētu uz kaut ko pretendēt vienīgi operatora darba un montāžas kategorijās. Lai šādu filmu skatītos, ir nepieciešams pareizi noskaņoties un it īpaši ir nepieciešams no filmas neprasīt neko tādu, ko tā nevar sniegt. Kā izklaides gabals tā ir neaprakstāmi vāja, taču tā nav izklaides gabals un nav mērojama ar to pašu aukliņu, kā, piemēram, "Hangover 2". Un mani noteikti priecē tas, ka vismaz reizēm šādas filmas tiek uzņemtas un ka tās saņem pietiekamu finansējumu, lai režisora vīzijai būtu iespēja īstenoties - jo, un tā manās acīs ir šīs filmas vērtība, Terencam Malikam sava visai īpatnēja vīzija ir un tā nav pakļauta tikai tirgus ekonomikas prasībām, un tas vien dara šo filmu īpašu.
Vērtējumu tai gan iedot nespēju, jo man nav skaidrības, kādam tam jābūt un pēc kādiem kritērijiem šī filma būtu vērtējama. Ja vērtējums atbilst tam, kādu baudījumu es guvu, skatoties šo filmu - tas būs pārāk zems. Ja tas atbildīs tam, kā es vērtēju gala rezultāta atbilstību režisora iecerēm - pārāk augsts. Līdz ar to pamēģināšu apiet sistēmu un vērtējumu neielikt.