Melinda and Melinda
Šī ir pēdējā Vudija Alena filma, kas tika uzņemta pirms sākās viņa "Eiropas periods". Filma ir īpatnēja ar to, ka tajā ir divas sižeta līnijas, kurās abās parādās viens un tas pats personāžs - sieviete vārdā Melinda, tikai viens stāsts no šiem ir traģisks, bet otrs - drīzāk komisks. Šī nav gluži tāda filma kā "Veronikas dubultā dzīve", jo jau filmas ievadā mēs uzzinām, ka ne viens, ne otrs sižets nav "patiess" - tās ir variācijas, ko no vienas un tās pašas premisas, sēžot restorānā, attīsta divi dramaturgi - viens komiķis un viens traģiķis, mēģinot pierādīt, ka dzīve savā būtībā vairāk atbilst komiskumam vai traģismam.
Vienojošais abos stāstos ir Melinda (Rada Mičela) - sieviete, kurai ir bijusi grūta un ne pārāk laimīga dzīve, kura vienā gadījumā apmetas pie saviem draugiem Ņujorkā, kamēr otrā - ir kaimiņiene pārim, kura attiecībās viņa neviļus tiek ievilkta. Abos gadījumos Melinda ir šķirtene, taču vienā viņa bija laulības šķiršanas vainieniece un pie vīra palikuši abi viņas bērni, kamēr otrā vīram vienkārši bija mīļākā, kas arī kļuva par laulības šķiršanas iemeslu. Vienā stāstā Melinda ir dzīves sagrauta sieviete, kura necer vairs ne uz ko diži labāku par tikšanos ar kādu jauku zobārstu, kamēr otrajā gadījumā viņa ir enerģijas pilna sieviete, kura noteikti kādreiz atkal nonāks uz pareizā ceļa.
Protams, kā jau tas Alena filmās ir pierasts, nav tā, ka komiskais stāsts būtu viens vienīgs pirdienu joku krājums (kas šķiet diezgan negaidīti, ievērojot to, ka šajā sižeta līnijā piedalās Vils Ferels un Stīvs Kerels), taču Alens, kā jau tas viņam ir tik ļoti raksturīgi, eleganti spēlējas ar formām un stāstījuma robežām, un - to es noteikti gribu apgalvot - šai filmai ir tik efektīvas beigas, kādas es reti kad esmu kādā filmā redzējis, par tām vien - uzreiz viens punkts klāt (to nu gan es labāk nespoilēšu, jo gadījumā, ja izlemsi šo filmu skatīties, tas tev varētu visai nopietni sabojāt pārsteigumu).
Laikam jau šī nav tā izcilākā Alena filma, bet man patīk viņa eksperimenti ar formu un saturu, un patiesībā viņš ar šo filmu arī diezgan daudz pasaka, ne tikai izspēlē trikus.
Vienojošais abos stāstos ir Melinda (Rada Mičela) - sieviete, kurai ir bijusi grūta un ne pārāk laimīga dzīve, kura vienā gadījumā apmetas pie saviem draugiem Ņujorkā, kamēr otrā - ir kaimiņiene pārim, kura attiecībās viņa neviļus tiek ievilkta. Abos gadījumos Melinda ir šķirtene, taču vienā viņa bija laulības šķiršanas vainieniece un pie vīra palikuši abi viņas bērni, kamēr otrā vīram vienkārši bija mīļākā, kas arī kļuva par laulības šķiršanas iemeslu. Vienā stāstā Melinda ir dzīves sagrauta sieviete, kura necer vairs ne uz ko diži labāku par tikšanos ar kādu jauku zobārstu, kamēr otrajā gadījumā viņa ir enerģijas pilna sieviete, kura noteikti kādreiz atkal nonāks uz pareizā ceļa.
Protams, kā jau tas Alena filmās ir pierasts, nav tā, ka komiskais stāsts būtu viens vienīgs pirdienu joku krājums (kas šķiet diezgan negaidīti, ievērojot to, ka šajā sižeta līnijā piedalās Vils Ferels un Stīvs Kerels), taču Alens, kā jau tas viņam ir tik ļoti raksturīgi, eleganti spēlējas ar formām un stāstījuma robežām, un - to es noteikti gribu apgalvot - šai filmai ir tik efektīvas beigas, kādas es reti kad esmu kādā filmā redzējis, par tām vien - uzreiz viens punkts klāt (to nu gan es labāk nespoilēšu, jo gadījumā, ja izlemsi šo filmu skatīties, tas tev varētu visai nopietni sabojāt pārsteigumu).
Laikam jau šī nav tā izcilākā Alena filma, bet man patīk viņa eksperimenti ar formu un saturu, un patiesībā viņš ar šo filmu arī diezgan daudz pasaka, ne tikai izspēlē trikus.
2011-09-20
comments powered by Disqus