Kazhes pierakstu burtnīca

Uz hokeju es eju visai neregulāri - kādas pāris reizes sezonā, ne diži vairāk. Uz spēli pret "Lev" gribēju aiziet vairāku iemeslu dēļ:
1) lai apskatītos savām acīm, kā tad īsti spēlē Dinamo savu jaunā stila hokeju;
2) redzēt pretinieku, kam pēc idejas būtu jāspēlē citādi nekā pārējiem KHL klubiem, jo tas pārstāv čehu-slovāku, nevis padomju hokeja skolu;
3) cerībā, ka pret šādu ne super grandiozu pretinieku mūsējie varētu skaisti spēlēt uzbrukumā.
Pirms spēles Latvijas himnu izpildīja Normunds Rutulis, un turpinājumā viss kļuva arvien sliktāk. Ja pirmajā periodā mūsējiem vēl Holts un pretinieku nevarēšana ļāva noturēt neizšķirtu rezultātu, tad turpinājumā īsti variantu nebija - Lev uzbruka bīstamāk un precīzāk, spēlēja agresīvāk, pašaizliedzīgāk un disciplinētāk, kā rezultātā Dinamo ieguva pelnītu zāģi.
Protams, viena spēle nav nekāds rādītājs, bet vakar izskatījās, ka Šuplera hokeju "Dinamo" spēlētāji jau ir aizmirsuši, bet Rautakalio hokeju vēl nav apguvuši. Cik atceros, runa bija par to, ka Rautakalio spēles stils ir: ieej zonā, nekavējoties izdari metienu pa vārtiem, tad - spēka paņēmienu. Kaut kā vakar tā vietā bija divi varianti:
1) iemet ripu zonā, mēģini pacīnīties par to pie borta, nekas nesanāk;
2) ieej ar ripu zonā, ieslido kaut kur stūrī, baksties, piespēlē partnerim, kas turpina bakstīties, viss ne ar ko nebeidzas. Ne metienu, ne sakarīgu spēka paņēmienu.
Lai arī treneris pēcspēles preses konferencē apgalvoja pretējo, izteikti radās iespaids, ka mūsu hokejistiem kājas nevelk - nebūt ne lidojošie slovāki reizi pēc reizes apslido mūsu aizsargus, kuri, nespējot pretinieku noturēt noteikumu robežās, spiesti to pārkāpt. Ne velti vakar uz noraidīto soliņa paviesojās pieci no sešiem mūsu aizsargiem. Kaut kādu ātrumu no mūsējiem vakar demonstrēja, šķiet, tikai Miķelis, Podziņš, Melīns un Varjs.
Baisi nepatika, kā spēlēja Sprukta maiņa - ja iedomājas, ka pirms pāris gadiem Sprukts un Karsums bija AHL izcilnieki, kas balansēja uz robežas, lai spēlētu NHL, jāatzīst - savā tagadējā formā viņi no NHL ir ļoti tālu.
Šausmīgi daudz bija arī paviršību, muļķīgās situācijās zaudētas ripas, kā rezultātā slovākiem arī mazākumā bija labas iespējas gūt vārtus, bieži - labākas, kā mums vairākumā. Vismaz 3-4 reizes, spēlējot vairākumā, rīdzinieku kapteinis Ozoliņš pamanījās nenosegt zonu, ļaujot ripai to atstāt. Plus pirmajā periodā izskatījās, ka mūsējie to vien dara, kā aizķeras aiz ledus, kaut kur klūp, teju katrs otrais metiens noraujas, jo īsti neizdodas trāpīt pa ripu.
Kā jau vairākkārt minēts - pilnīgi katastrofāla spēle. Jo tas nu ir fakts - "Lev" nespēlēja nekādu monstrozo hokeju, viņu vienīgais īstais trumpis bija tas, ka nebija paviršību un komanda labi strādāja aizsardzībā, bet skaidri varēja redzēt, ka arī viņiem nav komandā neviena spēlētāja ar baigo slepkavas instinktu, pretējā gadījumā mūsējie daudz biežāk tiktu sodīti par ripas zaudēšanu savā aizsardzības zonā.
Protams, var teikt, ka slovāku hokejs kopumā ir spēcīgāks kā Latvijas. Taču Lev nav Slovākijas izlases bāzes komanda, bet gan klubs, kura sastāvs diezgan izteikti ir sapulcināts no spēlētājiem, kurus citiem tik ļoti nevajag. Ok, Naģs un Bartečko savulaik bija laba līmeņa NHL hokejisti, bet tas tomēr bija pasen un pēdējos gados nekādas mega zvaigznes viņi nav bijuši, tomēr vakar ik reizes, kad laukumā nāca Lev pirmā maiņa, par mūsu vārtu drošību radās bažas, kamēr rīdzinieku līderi ne uz ko tādu nebija spējīgi.
Pēc spēles viens čalis, kuram sēdēju blakus, teica savam čomam - būs tagad jāpērk biļetes uz nākamo spēli, lai varētu izdzēst no atmiņām šo murgu. Nezinu gan, vai es uz nākamo spēli iešu, bet vakardienas spēle patiešām bija murgs.