Kā lai arī nebūtu, "Horrible Bosses" galvenajiem varoņiem - trīs vīriešiem, kurus atveido Jason Bateman, Charlie Day un Jason Sudeikis, ar priekšniekiem patiešām nav paveicies. Beitmens strādā pie Kevina Speisija atveidota maitas gabala, kurš viņam mēnešiem ilgi it kā sola paaugstinājumu darbā, bet kā izrādās, to ir darījis tālab vien, lai Beitmena varonis pavadītu daudz ilgākas stundas darbā, un nav ļāvis savam darbiniekam pat savlaicīgi iziet no darba, kad mira viņa mīļotā vecmāmiņa. Deja varonis tikām ir zobārsta palīgs, kurš plāno apprecēties ar savu ļoti mīļoto līgavu, taču darbā viņam pastāvīgi uzmācas viņa priekšniece - nimfomāne (Dženifera Anistone), te nu gan laikam jāatzīst, ka no trim varoņiem viņam noteikti ir paveicies visvairāk, jo... c`mon, Dženifera Anistone vs Kevins Speisijs? Visubeidzot trešajam vīrietim priekšnieks ir pilnīgi jucis narkomāns (Kolins Ferels, lai arī nezinu, vai tu viņu šajā filmā pazīsi), kurš mēģina iespējami ātri nolaist uz grunts sava nelaiķa tēva ilgi loloto uzņēmumu. Trīs vīrieši, nespējot aiziet no saviem darbiem (sastapuši bijušo draugu, kas pēc "Lehman Brothers" bankrota nonācis neapskaužamā stāvoklī un izdzīvo, bāru tualetēs sniedzot vīriešiem hand-jobs), izlemj, ka viņiem nepieciešams nogalināt savus priekšniekus. Atzinuši sevi par nepietiekami kvalificētiem, viņi izlemj noalgot profesionāli, bet no tā nekas diži prātīgs nesanāk, un beigās nākas vien pašiem ķerties pie lietas, kas gan, protams, sevišķi gludi neiet. Ņem vērā, ka šī filma nav melnā komēdija, drīzāk tā ir kaut kas no "Hangover" kategorijas - tāda parupja perversa filmiņa, kura gan kopumā ir diezgan morāla un tikumīga, diezgan paredzama un panaiva, bet vienlaikus - gana smieklīga, lai tu tai nepārmestu acīmredzamos trūkumus. No šedevra te nav ne smakas, ticamības moments ir praktiski nekāds, bet - skatīties bija jautri, varoņi bija pietiekami simpātiski un trulo joku nebija nepiedodami daudz (lai arī aina ar dažādiem priekšmetiem, kas nonāca Džeisona Sudeka dibenā, labas gaumes robežas pilnīgi noteikti pārkāpa, bet tā vien šķiet, ka amerikāņu kultūrā pastāv nopietna nepieciešamība pēc pilnīgi jebkā izvazāšanu pa cilvēka biksēm - ne velti tieši tur ir radies slavenais trouser food (tā vismaz man šķiet). Truli, bet smieklīgi, līdz ar to - ir ok.