Es neesmu cilvēks, kuram filmās būtu svarīgi, lai tām būtu pareiza un tikumiska morāle, jauki un patīkami varoņi un ideoloģiski korekts vēstījums. Taču šī filma ir tāds gadījums, kad mani lielā mērā pārņēma nopietna "what the fuck" sajūta par to, kādā gan veidā ir iespējams perversi sagrozīt loģiku, lai padarītu Kameronas Diazas spēlēto skolotāju par labo varoni un viņas pretinieci skolā - par slikto. Man ir gadījies mācīties pie skolotāja, kura darbības principi līdzinās Diazas varones praksei - DVD demonstrēšanai skolēniem, kamēr pati skolotāja izguļ paģiras pie galda un vēl turpina pildīties ar alkoholu. Taču man ir grūti iedomāties, kālab kāds varētu gribēt amatu mācības skolotāju ar iesauku "daiļdirsējs", kas naktis aizvadīja, spēlējot Super Bingo un atpūtās skolā, padarīt par pozitīvo varoni. Taču šajā filmā tas ir normāli, ka skolotāja, kas beigu beigās izrādās "labā", veic sekojošas darbības (cita starpā):
- skolēniem neko nemāca;
- apzog skolu;
- pieprasa naudu no skolēnu vecākiem;
- lieto narkotikas;
- apmelošanas rezultātā panāk citas skolotājas izdzīšanu no skolas;
- nozog valsts eksāmena uzdevumus, lai viņas skolēniem būtu labāki rezultāti šajā eksāmenā;
- rupji izturās pret visiem līdzcilvēkiem;
- krāj dažādos nelikumīgos veidos iegūtu naudu, lai varētu veikt krūšu palielināšanas operāciju;
- meklē bagātu vīrieti, kas viņu uzturētu, un gatava uz visu, lai šādu vīrieti iegūt.
Riktīga rolemodel skolotāja, vai ne? Un tas viss - bagātināts ar pāris tualetes jokiem, visai atbaidošu "dry-humping" ainu ar Džastina Timberleika piedalīšanos, un jebkādu iekšējas loģikas trūkumu (sākot jau ar to, ka nav skaidrs, kā šī sieviete nokļuva skolā in the first place, it īpaši - būdama saderinājusies ar kaut kādu megabagātnieku). Vispār - pilnīga katastrofa ne filma, kaut kas tāds, ko cilvēks ir spējīgs skatīties vienīgi būdams tuvu atrubonam pēc negulētas nakts un noslēpņotas dienas.