Tā kā nu jau kādu laiku man atsākusies sarakste Ardalanu - ar manu draugu Irānā - varu mazliet pastāstīt par to, ko esmu labu no šīs valsts dzirdējis pēdējo mēnešu laikā:
- ka Irānā visai nopietni tiek pieiets tam, lai pie viņiem nenotiktu kas līdzīgs kā citās reģiona valstīs, kur sākās sacelšanās pret valdošajiem režīmiem, vēl pirms jebkādu nemieru sākšanās sākot represēt aizdomīgus tipāžus;
- ka vairumā islāma valstu daudzsievība esot visai neizplatīta parādība un ka vairumā gadījumu Islāms to pat īsti neatzīst, un vienīgi Āfrikas musulmaņu vidū poligāmija dominē, jo tādi principi ir viņiem arī pirms islāma bijuši;
- ka Irānā (prognozējami) neviens nezina tādu sporta veidu kā hokejs un ka tas nezinātājam šķiet visai brutāls un nežēlīgs, kaut kas līdzīgs regbijam;
- tikām pašā Irānā dominējošais sporta veids ir dažādu veidu cīkstēšanās, bet ar ļoti stingriem noteikumiem;
- ka tur joprojām ļoti nopietni tiek filtrēts Internets, taču patiesībā pēc tā neesot nekādas vajadzības, jo Internets ir tik lēns, ka tas pats par sevi jau ir filtrs;
- ka Irānu pasaules ekonomiskā krīze ir skārusi visai smagi;
- ka par spīti tam, ka oficiāli valstī valda islāms, ticīgo procents tur esot diezgan zems un daudzi neticīgie labprāt ņirgājas par saviem reliģiskajiem kolēģiem.