Kazhes pierakstu burtnīca

Esmu latviešu mūzikā pagalam nekompetents. Tā nav ne lielīšanās, ne sevis kaunināšana, tik vien kā faktu konstatācija. Pašmāju muzikālajām aktualitātēm sekoju gaužām pavirši un līdz ar to tā nu ir sanācis, ka "Gaujarta" pirmo studijas ripuli, kas saucas "Koncerts kultūras namā", es nemas neesmu dzirdējis. Un par jauno ierakstu uzzināju arī pilnīgi nejauši - sēdēju kādu vakaru pie Spice Home, kamēr Liene tur skatīja cīšu piedāvājumu, un pēkšņi tur tika atskaņots šī ieraksta pirmais singls - "Vibrācijas". Un šī dziesma mani pamatīgi aizķēra. Ja nu tu pēkšņi nezini, ko es domāju ar "cīšu piedāvājumu", tad apgaismošu tevi šajā sakarā. Kā nekā vārds cīsis manā leksikā nav nekāds retums, bet šajā blogā tas vēl nekad nav ticis izmantots. Atbilstoši šī vārda sākotnējai nozīmei cīsis ir cilindra formas spilvenam līdzīgs veidojums, kas mēdz būt sastopams kā patstāvīga sastāvdaļa dažādiem dīvāniem. Vārds tika radīts kaut kad izgājušās tūkstošgades beigās Saulkrastos pie Bū un tā etimoloģiskais saturs ir tāds, ka cīsis ir liels cīsiņš (proti - kaut kas tāds, ko nevar saukt deminutīvā). Taču vēlāk šis vārds tika pieņemts par oficiālo nosaukumu arī sēžamajiem maisiem, lai arī to forma nav cilindram līdzīga, un tālab par cīsi dēvējam, piemēram, mūsu suņa gultasvietu.
Tātad, šis principiālais jautājums par cīsi būtu noskaidrots, varam mazliet pievērsties jautājumam par Gaujartu. Iespaids man ir tāds, ka Gaujarts ir kaut kas visai līdzīgs "Hospitāļu ielai", taču ar mazāku regeja klātbūtni un tā mūzikā ir patiešām kaut kas drusku padomisks (ne sliktā nozīmē). Ir diezsmas, kurās ietekme no Edgara Šubrovska ir īpaši jūtama, kaut vai "Plecu" (tā patiesībā jau robežojas uz plaģiāta). Kopumā "Gaujarta" mūzika ir viegla un neuzmācīga, kaut kas tāds, kam ir visai maz komerciāla potenciāla, bet ko vienlaikus ir ļoti tīkami klausīties. Emocionāli gan neviena cita dziesma šajā ierakstā, manuprāt, ar titulskaņdarbu konkurēt nevar, un jāatzīst - drusku jau nu ir šis repertuārs vienveidīgs un drusku kaut kāda jestruma tajā pietrūkst, bet varbūt, ka Gaujartam tādu nemaz nevajag, ka tieši viegls sērīgums ir obligāta šīs grupas skanējuma sastāvdaļa. Līdzās "Vibrācijām" vēl noteikti gribētos izcelt dziesmu "Mīlulīt".