Arthur
"Artūrs" ir rīmeiks kādai astoņdesmito gadu komēdijai, kurā galveno lomu atveidoja fenomenāli simpātiskais angļu aktieris Dadlijs Mūrs. Rasels Brends, kas Artūru spēlē jaunajā filmā, nav fenomenāli simpātisks, ne tur slēpjas viņa šarms. Man šis tipāžs ir pazīstams kā "Get Him to the Greek" zvaigzne, un arī tajā filmā viņš spēlē visai līdzīgu personāžu - egoistu, kam vairāk par visu rūp paša bauda, kas nekautrējas neadekvātos daudzumos lietot apreibinošas vielas un kas ir ļoti augstās domās par savu kopumā necilo personu.
Šajā filmā viņš ir mantinieks mega bagātai finansu impērijai, kurš savu brīvo laiku (kāds viņam ir viss laiks) aizvada, bezmērķīgi tērējot savas mammas neierobežotās finanses, vizinoties pa Ņujorku ar betmobili sava nedaudz atpalikušā šofera Bitermena sabiedrībā un darot grūtu dzīvi savai auklītei Hobsonei (Helēna Mirrena šajā filmā pārmaiņas pēc nav karaliene). Kad mammai Artūra izdarības (ievērojot to, ka viņš nemaz nav bērns, lai arī brīžam šādi uzvedas), viņš tiek stādīts ultimāta priekšā - apprecēt vēl vienas bagātas ģimenes atvasi Sjūzenu, vai zaudēt neierobežotos finansiālos līdzekļus. Nebūdams apveltīts ar stingru raksturu, Artūrs piekrīt biznesa laulībām, taču vēl ilgi pirms kāzām viņam gadās iepazīties ar kādu jauku meiteni, kas Ņujorkā vada nelegālas ekskursijas (bez licences), un viņš viņā iemīlas. Protams, ka viņa nezin, ka Artūrs ir saderinājies un laikam jau viņa arī nezin, cik viņš ir nepieskaitāms, bet nekas - ar laiku viss atklāsies.
Filma ir skaļa, krāsaina, pastulba - tieši tādai, kādai jābūt vakara komēdijai, kas nepretendē uz neko vairāk kā vienkāršu izklaidi. Tās varoņi, protams, dzīvo komiksu pasaulē, bet tas pats par sevi nav nekas slikts, un Raselam Brendam šajā filmā ir gana daudz lielisku epizožu, lai es varētu pievērt acis uz trulākajiem jokiem. Ja negaidīsi no šīs filmas Larsa fon Trīra cienīgu personāžu iekšējās pasaules vivisekciju, domājams, arī tev šī filma varētu patikt - galvenais ir pieņemt to kā trulu Holivudas komēdiju un nepaust sašutumu katrā situācijā, kas tev šķiet falša un uzspēlēta.
Šajā filmā viņš ir mantinieks mega bagātai finansu impērijai, kurš savu brīvo laiku (kāds viņam ir viss laiks) aizvada, bezmērķīgi tērējot savas mammas neierobežotās finanses, vizinoties pa Ņujorku ar betmobili sava nedaudz atpalikušā šofera Bitermena sabiedrībā un darot grūtu dzīvi savai auklītei Hobsonei (Helēna Mirrena šajā filmā pārmaiņas pēc nav karaliene). Kad mammai Artūra izdarības (ievērojot to, ka viņš nemaz nav bērns, lai arī brīžam šādi uzvedas), viņš tiek stādīts ultimāta priekšā - apprecēt vēl vienas bagātas ģimenes atvasi Sjūzenu, vai zaudēt neierobežotos finansiālos līdzekļus. Nebūdams apveltīts ar stingru raksturu, Artūrs piekrīt biznesa laulībām, taču vēl ilgi pirms kāzām viņam gadās iepazīties ar kādu jauku meiteni, kas Ņujorkā vada nelegālas ekskursijas (bez licences), un viņš viņā iemīlas. Protams, ka viņa nezin, ka Artūrs ir saderinājies un laikam jau viņa arī nezin, cik viņš ir nepieskaitāms, bet nekas - ar laiku viss atklāsies.
Filma ir skaļa, krāsaina, pastulba - tieši tādai, kādai jābūt vakara komēdijai, kas nepretendē uz neko vairāk kā vienkāršu izklaidi. Tās varoņi, protams, dzīvo komiksu pasaulē, bet tas pats par sevi nav nekas slikts, un Raselam Brendam šajā filmā ir gana daudz lielisku epizožu, lai es varētu pievērt acis uz trulākajiem jokiem. Ja negaidīsi no šīs filmas Larsa fon Trīra cienīgu personāžu iekšējās pasaules vivisekciju, domājams, arī tev šī filma varētu patikt - galvenais ir pieņemt to kā trulu Holivudas komēdiju un nepaust sašutumu katrā situācijā, kas tev šķiet falša un uzspēlēta.
2011-10-18
comments powered by Disqus