Filma ir identiska savai priekšgājējai ar to vien atšķirību, ka tās darbība norisinās otrā pasaules malā, bet viss pārējais seko pirmā "Hangover" komerciālo panākumu tradīcijās, un lieki šajā filmā ir gaidīt kādu atkāpšanos no pirmajā filmā noteiktajiem stāstījuma principiem.
Faktiski kas man šajā filmā šķiet visnepieņemamākais - kādā veidā pārējie vīrieši neņem un nenogalina kaitinoši idiotisko Alanu, kurš atkal jau ir vainīgs pie visām viņu ķibelēm. Jā - viņš atkal ir uzorganizējis roofies vai kaut ko tamlīdzīgu. Personīgi es nevaru iedomāties nevienu iemeslu, kāpēc viņi šamējo neatstāj pieķēdētu pie kāda elektrības staba un neaizmirst par viņa eksistenci uz visiem laikiem un man ir grūti saprast, kā viņi filmas beigās var visi būt satuvinājušies, jo - lai arī viņiem izdodas relatīvi veiksmīgi tikt no visām klapatām laukā, jaunais puisis nekad nespēs kļūt ne par čellistu, ne par ķirurgu (bez viena pirksta tas varētu būt pagrūti), Stjū ir guvis visai nopietnu morālu traumu pēc savas saskarsmes ar taizemiešu prostitūtu, Fils var būt priecīgs, ka krievu bandīti viņu nenošāva, bet lode tikai radīja nelielus bojājumus viņa rokai, un kas pie tā visa ir vainīgs - atsaldenis Alans, kuru viņi nezkāpēc filmas beigās uzskata par savu draugu. Vispār filmas beigas ir pilnīgi neloģiskas un idiotiskas, pat pēc šīs filmas standartiem. Un tas - ievērojot to, ka filmā ir epizode, kurā Alans ieliek budistu mūkam zem paltraka minerālūdens pudeli tā, ka izskatās, ka vecajam vīram ir erekcija, un gar šo pudeli sāk gramstīties pērtiķis, visiem par lielu prieku.
Protams, es no šīs filmas neko vairāk arī negaidīju - tā ir tieši tik trula un vulgāra, kā to varēja paredzēt, un ilgtermiņā es ceru, ka trešās daļas, kurā kārta precēties pienāks Filam, nebūs.