Kazhes pierakstu burtnīca

Reiz bija kāds mazs, jauks lauku ciemats kaut kur Anglijā. Visa zeme tajā piederēja kādam aristokrātam. Cilvēki smagi strādāja, pelnīja savu sūro maizi, kad viņiem bija tam laiks - mīlēja, kad gribēja atpūsties - gāja uz krogu iedzert. Viss bija jauki un mīļi, bet te kur gadies, kur ne, ciemata tuvumā tika izveidots militārais lidlauks. Karavīru attieksme pret cieminiekiem bija visai augstprātīga un nievājoša, bet cieminieki ar apbrīnu vēroja lidotājus, un katrs ciema puišelis sapņoja, ka kādu dienu viņš būs tas, kas pilotēs vareno iznīcinātāju cīņā pret Anglijas nedraugiem. Arī šīs grāmatas galvenais varonis - puisis, kura 21.dzimšanas dienā viņa tētis atklāja visiem, ka patiesībā viņa vecāki nemaz nav viņa vecāki. Vēlāk visai drīz kāds lidotājs nejauši šo tēvu/netēvu nošauj. Puisis tikām paslepus apprecas ar meiteni, kuru vienmēr ir mīlējis un kura apbrīno lidotājus. Meitene viņu pamudina arī pašu izvēlēties lidotāja karjeru, ko viņš arī izdara. Tikai ar laiku viņš sāk saprast, ka lidosta ar tās jauno kārtību patiesībā ir viens vienīgs ļaunums un ka to vadošie militāristi ir psihi. Kaut vai tāpēc, ka doma ir tāda, ka nevienam jaunās kārtības lidotājam nedrīkst būt (jebkad) bērni, kam vajadzētu principā nozīmēt to, ka šie fašistiski (ok, tas nav korektais termins, bet labāku nevaru mirklī iedomāties) tendētie tipāži ilgāk kā vienas paaudzes garumā nespētu pastāvēt.
Grāmata ir visai tipiska literatūra tam laikam, kad tā tapusi - normāls antiutopisks antimilitārs vēstījums (ok, varbūt antimilitāri vēstījumi 2.Pasaules kara laikā nav nekas normāls, bet gan jau, ka Vorners šo ideju auklēja vēl kopš pirmskara gadiem) ar zināmu audzinošuma elementu, tāda normāla pamācoša literatūra pusaudžiem ar savu devu mīlestības, savu devu traģēdijas, savu devu dumpinieciskuma un obligātām laimīgām beigām.
Nezinu, cik augstu vai zemu Vorners kotējas "antiutopistu" vidū, manās acīs šī grāmata būtu liekama "kaut kur pa vidu" - nav tā ģēnija darbs, kuru gadsimtiem mācīties obligātajā literatūrā skolā, bet ar ne kas tāds, kas uzreiz pelnījis aizmirstību.