Sleeping Beauty
No katras filmas var gūt kādas vērtīgas atziņas. Daža filma tev atklāj, ka mīlestība ir svarīgāka par naudu. Cita - ka ģimene ir svarīgāka par karjeru. Vēl kāda - ka par naudu laimi nenopirksi. Vēl cita - ka labais beigās vienmēr uzvar. Arī Džūlijas Lī filma "Gulošā skaistule" var tevi darīt par labāku un gudrāku cilvēku. Piemēram, tu no šīs filmas vari uzzināt, ka pat ja sākotnēji tev darbs erotisko pakalpojumu sniegšanā šķiet esam viegla un ātra nauda, reizēm tā izrādās ne tik viegla, kā tev gribētos.
Es pat nezinu, kā šo filmu raksturot. Lūsija ir studente, kas piepelnās kopētavā un par viesmīli bārā. Tad viņa studentu avīzē atrod īpatnēju darba piedāvājumu, kuram viņa izrādās perfekti piemērota - darbs ļoti specifiska stila erotiskā salonā, kurā pulcējas veci veči un ēd vakariņas kailu viesmīļu sabiedrībā. Vēlāk Lūsija saņem paaugstinājumu - viņai iebaro miega zāles un viņa guļoša tiek atstāta kāda no klientiem sabiedrībā. Klientiem ir tikai viens ierobežojums - "no penetration".
Ja tu domā, ka šī ir seksīga erotiskas dabas filma, tu dziļi maldies. Ja tu domā, ka tā izsmej miesaskāri vai to slavina, tu dziļi maldies. Faktiski tā ir bezgala pretencioza filma, kur viens no večiem desmit minūtes atstāsta šausmīgi uzspēlētā balsī kādu jaunībā izlasītu stāstu, un tad apguļas blakus kailajai Lūsijai. Par ko ir šī filma? Velns viņu zina, tālab jau es sniedzu tādu idiotisku morāles atstāstījumu pirmajā rindkopā. Vizuāli filma ir bezgala auksta, gluži kā tās galvenā varone, kura līdz pat pēdējai filmas ainai šķiet it kā veidota no stikla - nekas viņu neskar, nekas viņu īsti neuztrauc. Kad divi vīrieši bārā atklāj, ka viņi savā starpā strīdas, kurš no viņiem ar viņu šonakt gulēs, Lūsija piedāvā, lai viņi met monētu - tāda ir viņas uztvere par cilvēciskajām attiecībām.
Kāda ir filmas režisores attieksme pret tām - absolūti nesaprotu. Šī filma ir daudz par šīzīgu, lai es varētu saprast, kāpēc tieši tā nenostrādā, bet fakts ir tāds, ka tā šķiet daudz par pretenciozu uz augsto mākslu, lai gan patiesībā tā nevelk pat uz erotiku.
Es pat nezinu, kā šo filmu raksturot. Lūsija ir studente, kas piepelnās kopētavā un par viesmīli bārā. Tad viņa studentu avīzē atrod īpatnēju darba piedāvājumu, kuram viņa izrādās perfekti piemērota - darbs ļoti specifiska stila erotiskā salonā, kurā pulcējas veci veči un ēd vakariņas kailu viesmīļu sabiedrībā. Vēlāk Lūsija saņem paaugstinājumu - viņai iebaro miega zāles un viņa guļoša tiek atstāta kāda no klientiem sabiedrībā. Klientiem ir tikai viens ierobežojums - "no penetration".
Ja tu domā, ka šī ir seksīga erotiskas dabas filma, tu dziļi maldies. Ja tu domā, ka tā izsmej miesaskāri vai to slavina, tu dziļi maldies. Faktiski tā ir bezgala pretencioza filma, kur viens no večiem desmit minūtes atstāsta šausmīgi uzspēlētā balsī kādu jaunībā izlasītu stāstu, un tad apguļas blakus kailajai Lūsijai. Par ko ir šī filma? Velns viņu zina, tālab jau es sniedzu tādu idiotisku morāles atstāstījumu pirmajā rindkopā. Vizuāli filma ir bezgala auksta, gluži kā tās galvenā varone, kura līdz pat pēdējai filmas ainai šķiet it kā veidota no stikla - nekas viņu neskar, nekas viņu īsti neuztrauc. Kad divi vīrieši bārā atklāj, ka viņi savā starpā strīdas, kurš no viņiem ar viņu šonakt gulēs, Lūsija piedāvā, lai viņi met monētu - tāda ir viņas uztvere par cilvēciskajām attiecībām.
Kāda ir filmas režisores attieksme pret tām - absolūti nesaprotu. Šī filma ir daudz par šīzīgu, lai es varētu saprast, kāpēc tieši tā nenostrādā, bet fakts ir tāds, ka tā šķiet daudz par pretenciozu uz augsto mākslu, lai gan patiesībā tā nevelk pat uz erotiku.
2011-12-23
comments powered by Disqus