Kazhes pierakstu burtnīca

"50/50" ir savā ziņā ļoti tipiska filma un savā ziņā - ļoti īpatnēja. Sāksim jau ar to, ka tā ir daļēja komēdija, kuras galvenajam varonim ir vēzis un kura iespējas izdzīvot nav diži grandiozas. Turklāt - līdzās Džozefam Gordonam Ljuitam, kas ir relatīvi nopietns aktieris, te piedalās vesela virkne aktieru, kuri nekādi nav izslavēti ar savu līdzdalību dziļās drāmās - Seth Rogen (viens no tipiskākajiem Judd Apatow bandas pārstāvjiem), Anjelica Huston (vislabāk atpazīstama kā Mortīcija Adamsa), Anna Kendrick (Twilight filmu dalībniece). Premisa ir tāda: gados jaunajam galvenajam varonim ārsts paziņo, ka viņam ir vēzis, turklāt izdara to, maigi izsakoties, idiotiskā formā. Čalis, protams, ir šokā, taču pieņem to relatīvi viegli. Un filma ir par to, kā tieši viņš to pieņem.
Kamēr Gordona-Ljuita varonis cenšas apjaust, kas ar viņu notiek, un cīnās ar ķīmioterapijas blaknēm, Rogen varonim prātā ir tikai viens - tas, kas ir prātā jebkuram šī aktiera varonim jebkurā filmā - sekss. Un viņš iet tik tālu, ka sava drauga slimību izmanto kā metodi piesaistīt meitenes, reizēm ar labākiem, reizēm - ar ne tik labiem rezultātiem. Kā jau dramēdijai pienākas, šī filma neizceļas ar pārmērīgu reālismu un nav šaubu, ka gluži tik relatīvi nesāpīgs viss šis pasākums reālajā dzīvē nebūtu, taču, iespējams, es nemaz nebūtu gribējis skatīties skarbi reālistisku filmu par vēža slimnieku. Turklāt - normāli tomēr (arī filmās) ar šādām slimībām cīnās gados vecāki cilvēki, kamēr šīs filmas galvenais varonis mēģina ārstam iebilst, ka viņam jau nekādi nevarētu būt vēzis, jo "I don`t smoke, I don`t drink, I recycle." Izrādās - tomēr var gan. Filma lielā mērā ir autobiogrāfiska vienam no tās scenāristiem, kuram nu jau 7 gadus ir "remission", līdz ar to sava deva ticamības visā šajā stāstā ir. Varbūt ne gluži tik daudz, lai to nominētu Golden Globe par gada labāko comedy/musical (lai gan diži komiska jau nu šī filma nav) un IMDB 8.0 reitings arī šķiet pārspīlēts, taču vienlaikus - tā nekādi nav slikta filma.