Albert Nobbs
Šonakt es sapnī noskatījos filmu "Albert Nobbs". Var, protams, gadīties, ka mans sapnis nebija 100% precīzs, bet kālab gan lai es neticētu savas bezapziņas spējai sajust vibrācijas gaisā un projicēt pa tiešo uz smadzenēm kādu filmu? Pieņemu, ka pagaidām, kamēr cilvēka domu nolasīšanas tehnoloģija ir vēl tikai autiņos, par autortiesībām pakļautu darbu sapņošanu kriminālatbildība vēl nav piemērojama.
Alberts Nobss ir perfekts sulainis - izdarīgs, vērīgs, nelieto grādīgos dzērienus, nekad neiesaistās viesnīcas kalpotāju savstarpējās intrigās, allaž ir pirmais augšā un pēdējais liekas gulēt. Vienīgā viņa īpatnība - Alberts patiesībā ir sieviete, kas jau kopš 14 gadu vecuma uzdodas par vīrieti, lai 19.gadsimta Īrijā būtu kaut nedaudz labākā pozīcijā darba tirgū. Albertam (ja viņu kādreiz kāds ir saucis citā vārdā, tad tas sen jau ir grimis aizmirstībā) ir sapnis - kādu dienu iekrāt pietiekami daudz naudas, lai iegādātos tabakas bodīti, un apņemtu sievu. Es pat neesmu drošs, ka Alberts būtu saucams par lesbieti - tā vien šķiet, ka dzimumu atšķirības jautājumi viņu sevišķi nenodarbina un visu mūžu dzīvojot vīrieša ādā, viņa ir pieradusi, ka vīrietim pie sāniem jābūt sievai, vismaz plānu kādreiz nomest savu masku viņai pilnīgi noteikti nav. Viņai ir arī noskatīta potenciālā līgava - kalpone Helēna Doza, par kuras attieksmi pret attiecībām ar sievieti, Albertam īsti neienāk prātā painteresēties. Tikām Helēnai ir paradījies kāds nesalīdzināmi maskulīnāks mīlnieks - fiziskā darba veicējs Džo, kuram ir sapnis notīties no dzimtās Dublinas uz sapņu zemi Ameriku un šī sapņa dēļ čalis ir gatavs citiem rīkli pārgrauzt, kas nozīmē to, ka Alberta visai nožēlojamajos mēģinājumos savaldzināt Helēnu Džo saskata iespēju tikt pie kāda čungura.
Savukārt Alberts vispār sadūšojas jebko šajā lietā pasākt tikai tādēļ, ka izrādās, ka svešinieks, kurš atklājis viņa noslēpumu (proti, to, ka viņš ir viņa) arī ir sieviete. Tātad filma stāsta par bezcerīgu mīlestību, sieviešu apspiestību 19.gadsimta Īrijā un cilvēciskajām traģēdijām, ja tā var izteikties.
Sižetiski filma ir drusku paplāna, un tas, kas to paceļ pāri absolūtai pelēcībai ir Glenn Close un Janet McTeer aktierspēle. Šī nav vienkārša filma par lesbietēm/transvestītiem, bet gan kaut kas daudz grūtāk raksturojams - jo principā sanāk, ka abas varones atrodas ārpus tradicionāli sastopamajiem seksualitātes rāmjiem, it īpaši tas attiecas uz kopumā ļoti naivo Klouzas Albertu. Arī Mija Vasikovska (kas vēl nesen bija Alise Brīnumzemē) ir laba, tikām Ārons Džons kā Džo... tā līdz galam nepārliecina, lai arī viņa loma noteikti ir vieglāka kā pārējiem filmas vadošajiem personāžiem. Vai es arī tev šo filmu rekomdētu nosapņot? Kālab ne, par sapņiem taču nav jāmaksā!
Alberts Nobss ir perfekts sulainis - izdarīgs, vērīgs, nelieto grādīgos dzērienus, nekad neiesaistās viesnīcas kalpotāju savstarpējās intrigās, allaž ir pirmais augšā un pēdējais liekas gulēt. Vienīgā viņa īpatnība - Alberts patiesībā ir sieviete, kas jau kopš 14 gadu vecuma uzdodas par vīrieti, lai 19.gadsimta Īrijā būtu kaut nedaudz labākā pozīcijā darba tirgū. Albertam (ja viņu kādreiz kāds ir saucis citā vārdā, tad tas sen jau ir grimis aizmirstībā) ir sapnis - kādu dienu iekrāt pietiekami daudz naudas, lai iegādātos tabakas bodīti, un apņemtu sievu. Es pat neesmu drošs, ka Alberts būtu saucams par lesbieti - tā vien šķiet, ka dzimumu atšķirības jautājumi viņu sevišķi nenodarbina un visu mūžu dzīvojot vīrieša ādā, viņa ir pieradusi, ka vīrietim pie sāniem jābūt sievai, vismaz plānu kādreiz nomest savu masku viņai pilnīgi noteikti nav. Viņai ir arī noskatīta potenciālā līgava - kalpone Helēna Doza, par kuras attieksmi pret attiecībām ar sievieti, Albertam īsti neienāk prātā painteresēties. Tikām Helēnai ir paradījies kāds nesalīdzināmi maskulīnāks mīlnieks - fiziskā darba veicējs Džo, kuram ir sapnis notīties no dzimtās Dublinas uz sapņu zemi Ameriku un šī sapņa dēļ čalis ir gatavs citiem rīkli pārgrauzt, kas nozīmē to, ka Alberta visai nožēlojamajos mēģinājumos savaldzināt Helēnu Džo saskata iespēju tikt pie kāda čungura.
Savukārt Alberts vispār sadūšojas jebko šajā lietā pasākt tikai tādēļ, ka izrādās, ka svešinieks, kurš atklājis viņa noslēpumu (proti, to, ka viņš ir viņa) arī ir sieviete. Tātad filma stāsta par bezcerīgu mīlestību, sieviešu apspiestību 19.gadsimta Īrijā un cilvēciskajām traģēdijām, ja tā var izteikties.
Sižetiski filma ir drusku paplāna, un tas, kas to paceļ pāri absolūtai pelēcībai ir Glenn Close un Janet McTeer aktierspēle. Šī nav vienkārša filma par lesbietēm/transvestītiem, bet gan kaut kas daudz grūtāk raksturojams - jo principā sanāk, ka abas varones atrodas ārpus tradicionāli sastopamajiem seksualitātes rāmjiem, it īpaši tas attiecas uz kopumā ļoti naivo Klouzas Albertu. Arī Mija Vasikovska (kas vēl nesen bija Alise Brīnumzemē) ir laba, tikām Ārons Džons kā Džo... tā līdz galam nepārliecina, lai arī viņa loma noteikti ir vieglāka kā pārējiem filmas vadošajiem personāžiem. Vai es arī tev šo filmu rekomdētu nosapņot? Kālab ne, par sapņiem taču nav jāmaksā!
2012-02-01
comments powered by Disqus