Kazhes pierakstu burtnīca

Izliekoties, ka astoņdesmitie un deviņdesmitie gadi būtu bijis vienkāršs pārpratums, Leonards Koens 77 gadu vecumā ierakstījis vienu no savas ilgās muzikālās karjeras skaistākajiem ierakstiem, tādu, kas liekams vienā plauktiņā ar "Songs of Leonard Cohen" un "Songs from a room". Tas gan nav nekas tik ļoti pārsteidzošs, jo arī iepriekšējais viņa albums - "Dear Heather" - bija ļoti veiksmīgs. Vienlaikus ir visai īpatnēji, ka šādā visai cienījamā vecumā Koenam beidzot izdevies iekarot popularitāti ASV, kur "Old Ideas" Billboard albumu topā debitēja trešajā vietā, kamēr viņa iepriekšējie ieraksti pat piecdesmitniekā nekad nebija tikuši. Tiesa, arī Toma Veitsa svaigākais albums Amerikā sasniedza iepriekš šim mūziķim nepierastas popularitātes virsotnes. Tā vien šķiet, ka vismaz kaut kāda Amerikas sabiedrības daļa ir nogurusi no jaunajiem un stilīgajiem un vēlas izbaudīt kaut ko pārbaudītu un skaistu.
"Old Ideas" perfekti atbilst savam nosaukumam, jo Koens šajā ierakstā necenšas klausītāju pārsteigt, bet gan atgādināt. Ne velti pirmā dziesma šajā albumā ir "Going Home", kurā Koens vēršas pats pie sevis kā dziesminieka un raksturo Koenu kā “nothing but a brief elaboration of a tune”. Protams, viņš vēl vairāk kā iepriekš runā un vēl mazāk kā iepriekš dzied, taču ar tik poētisku tembru kā viņam dziedāšana patiesībā nemaz nav vajadzīga, turklāt dziedāšanas vajadzībām viņam ir pavadošās vokālistes (kādas viņam bija arī jaunības gados). Kā jau tas mūsdienās piedienas, aranžējumi Koena dziesmām ir vienkārši, bez neadekvātas pompas un stilošanas, kas viņa astoņdesmito gadu daiļradi padarīja nebaudāmu. Vai tas būtu "Darkness" blūzs (kurā Koens pievēršas mūsu visu mirstīgumam) vai nedaudz country manierē skanošais "Banjo", vai optimistiskais "Different Sides", viss šajā ierakstā izklausās adresēts man kā klausītājam personīgi, tas ir ļoti intīms un sirsnīgs. Protams, Koens primāri joprojām ir dzejnieks un tikai pastarpināti mūziķis - viņa ģitārspēle šajā albumā nav ne par mata tiesu filigrānāka kā pirms 40 gadiem, bet neviens no viņa kaut ko tādu negaida. Vai vismaz es negaidu, jo man tāpat ir labi.