My Week with Marilyn
Par šo filmu (latviskais nosaukums: «7 dienas un naktis ar Merilinu Monro») ilgi nevarēju saņemties uzrakstīt. Iespējams, tādēļ, ka to patiesībā nemaz neesmu redzējis, bet gan uzmodelēju to galvā, izlasot filmas subtitrus (variantu nedzirdīgajiem) un apskatot filmā redzamo aktieru bildes. Ceru, ka par šādu filmas "skatīšanos" kriminālatbildību ACTA neparedz :) Bet varbūt es par šo filmu uzreiz neuzrakstīju tādēļ, ka man par to neradās sevišķi izteiksmīgs viedoklis. Kaut vai tāpēc vien, ka pagājušā gadsimta vidus kulta aktrise, dziedātāja un sekssimbols Merilina Monro man ir salīdzinoši svešs putniņš, droši vien esmu redzējis tikai vienu viņas filmu - "Džezā tikai meitenes" jeb "Some like it hot", un viņas personīgā dzīve mani nekad nav diži aizrāvusi.
Šī filma ir balstīta uz kāda ļoti pārtikušā ģimenē auguša angļa dienasgrāmatas, kuram bijusi tā laime pavadīt nedēļu kopā ar Merilinu, kamēr viņa Anglijā piedalījās sera Lorensa Olivjē uzņemtā filmā. Tiesa, angļu čalis, kurš ieķeras Merilinā, ir tipiskais nosacītais filmas galvenais varonis, kuram ir visai švaki ar personību un kuru tu pēc filmas ātri vien aizmirsīsi - tāds izdarīgs un it kā simpātisks puisietis, kurš nekad nedabū spicāko čiksu, jo viņš ir pārāk jauks. Aptuveni - tāds pats kā galvenais varolis inčīgajā seriālā "Desperate Romantics" par prerafaelītiem.
Filmas zvaigzne neapšaubāmi ir Mišela Viljamsa Merilinas lomā - brīžiem histēriska, brīžiem valdzinoša, brīžiem neizturama, iedomīga un ar sevi totāli neapmierināta vienlaicīgi, īsi sakot - normāls nervu kamols. Filmēšana pārvēršas murgā, jo režisors vienlaikus nevar Merilinu izturēt, kaut vai tāpēc vien, ka viņa vispār nav aktrise pēc viņa standartiem, bet vienlaikus - viņš viņu iekāro, pats saprotot, ka ir par vecu un ka viņa laiks ir pagājis, vispār - smagi. Žēl tikai, ka šī filma par kino, manuprāt, ir visai samocīta, slikti strukturēta un brīžiem - smagi garlaicīga, tā ka mums bija grūti to kopā izfantazēt līdz galam un neaiziet gulēt. Plus es neteiktu, ka mani diži aizrāva vieglais love story starp nosacīto galveno varoni un Emmas Vatsones atveidoto kostīmu daļas darbinieci. Jā - šajā filmā kā love interest vienam no varoņiem ir Hermione no "Harija Potera". Bišķi biedējoši, es pat teiktu.
Pati filma tikām ir tāda - ne īsti cepta, ne īsti vārīta. Iespējams, tādēļ, ka droši vien realitātē starp tiem varoņiem - Kolinu Klārku un Merilinu Monro - nekas dižs tās nedēļas garumā nenotika. Un šī filma, lai arī Viljamsa par to tika nominēta Oskaram, manuprāt, ir pārāk maza, pārāk nenozīmīga, un pārāk pelēka, lai to atminētos ilgu gadu garumā. Iespējams, tādēļ, ka šajā filmā Emmai Vatsonei ir lielāka loma nekā Džūdijai Denčai, bet Edijam Redmeinam - lielāka kā Kenetam Brenanam.
Šī filma ir balstīta uz kāda ļoti pārtikušā ģimenē auguša angļa dienasgrāmatas, kuram bijusi tā laime pavadīt nedēļu kopā ar Merilinu, kamēr viņa Anglijā piedalījās sera Lorensa Olivjē uzņemtā filmā. Tiesa, angļu čalis, kurš ieķeras Merilinā, ir tipiskais nosacītais filmas galvenais varonis, kuram ir visai švaki ar personību un kuru tu pēc filmas ātri vien aizmirsīsi - tāds izdarīgs un it kā simpātisks puisietis, kurš nekad nedabū spicāko čiksu, jo viņš ir pārāk jauks. Aptuveni - tāds pats kā galvenais varolis inčīgajā seriālā "Desperate Romantics" par prerafaelītiem.
Filmas zvaigzne neapšaubāmi ir Mišela Viljamsa Merilinas lomā - brīžiem histēriska, brīžiem valdzinoša, brīžiem neizturama, iedomīga un ar sevi totāli neapmierināta vienlaicīgi, īsi sakot - normāls nervu kamols. Filmēšana pārvēršas murgā, jo režisors vienlaikus nevar Merilinu izturēt, kaut vai tāpēc vien, ka viņa vispār nav aktrise pēc viņa standartiem, bet vienlaikus - viņš viņu iekāro, pats saprotot, ka ir par vecu un ka viņa laiks ir pagājis, vispār - smagi. Žēl tikai, ka šī filma par kino, manuprāt, ir visai samocīta, slikti strukturēta un brīžiem - smagi garlaicīga, tā ka mums bija grūti to kopā izfantazēt līdz galam un neaiziet gulēt. Plus es neteiktu, ka mani diži aizrāva vieglais love story starp nosacīto galveno varoni un Emmas Vatsones atveidoto kostīmu daļas darbinieci. Jā - šajā filmā kā love interest vienam no varoņiem ir Hermione no "Harija Potera". Bišķi biedējoši, es pat teiktu.
Pati filma tikām ir tāda - ne īsti cepta, ne īsti vārīta. Iespējams, tādēļ, ka droši vien realitātē starp tiem varoņiem - Kolinu Klārku un Merilinu Monro - nekas dižs tās nedēļas garumā nenotika. Un šī filma, lai arī Viljamsa par to tika nominēta Oskaram, manuprāt, ir pārāk maza, pārāk nenozīmīga, un pārāk pelēka, lai to atminētos ilgu gadu garumā. Iespējams, tādēļ, ka šajā filmā Emmai Vatsonei ir lielāka loma nekā Džūdijai Denčai, bet Edijam Redmeinam - lielāka kā Kenetam Brenanam.
2012-02-20
comments powered by Disqus