Kazhes pierakstu burtnīca

Tik bieži uz teātri aiziet nesanāk, bet gandrīz vienmēr, kad esam JRT, secinu - vajadzētu nākt regulārāk! Dabiski, ka uz "Vectēvu" - izrādi, kas saņēmusi tik daudz slavas vārdu, ka man blogā nepietiktu vietas (baiti tak mūsdienās tik dārgi, tik dārgi!), lai tos nocitētu, gājām ar gana lielām cerībām. Un dažos vārdos varu teikt - bija vēl daudz labāk, nekā es to biju gaidījis. Vilis Daudziņš, kurš arī parasti ir ļoti labs, šeit ir vienkārši fenomenāls - patiešām vari vien brīnīties par to, kā var viens cilvēks tik organiski pāriet no viena personāža uz otra, nomainot tik daudz kā kreklu (un reizēm - bikses), runājot dažādu novadu dialektos, ar dažādiem tipāžiem raksturīgu leksiku un pasaules uztveri, patiešām - kaut kas satriecoši, epohāli grandiozs.
Drusku mani satrauca tas, vai izrāde patiks Lienei - tomēr iestudējums, kura visa garumā piedalās tikai viens aktieris, kurš turklāt lielākoties runā par 2.Pasaules karu, nav tieši kaut kas tāds, kas normālos apstākļos Lienei būtu pati tuvākā tēma. Taču izrādījās, ka šeit liela loma būs bijusi mūsu kopīgajam Latvijas vēstures skolotājam - nepārspējamajam slēpņu meistaram Lodzim, kurš ir daudz darījis tā labā, lai Latvijas geocaching entuziasti iepazīstu daudzas mazāk zināmās mūsu zemes vēstures lappuses, vai pareizāk - tās, kuras skolas solā tevi garlaiko un pārvēršas par propagandas sastāvdaļu, bet veicot braucienu pēc kārtējā Lodža multi- vai mistērijslēpņa, tu tā vien tiec ievilkts pagātnes notikumos, ka tādas vietas kā Stompaku purvs vai ciemats Mazie Bati tev nav vairs tikai vietas nosaukums garlaicīgā mācību grāmatā, bet jau saistās ne tikai ar vēstures notikumiem, bet arī personīgajiem piedzīvojumiem. Īsi sakot - Lodzis mūs (it īpaši Lieni) sagatavoja šai teātra izrādei.
Trīs stundas paskrien kā nemanot, tu brīžam smejies, brīžam raudi, Daudziņa atveidotie personāži ir tik dzīvi un reāli, ka tos vari pat sataustīt, līdzīgais abās pusēs karojošajos tiek parādīts visā iespējamajā skaudrumā, un galu galā - tu esi pavadījis neaizmirstamu vakaru teātrī! Mans ieteikums - ķer biļetes, tikko parādīsies! Izrāde iet jau trīs gadus, bet zāle joprojām ir pilna - un skaidrs, kāpēc!