Carnage
Gluži kā daudzi citi, es vispirms iepazinos ar Jaunā Rīgas teātra izrādi Slaktiņa dievs, kā iespaidā radās interese par gaidāmo filmu, uz kuru sanāca gaidīt ilgāk, kā biju domājis, jo dīvainā kārtā tā man nekādi negribēja sapņos rādīties, līdz šonakt beidzot parādījās.
Īstenībā drusku tas bija satraucoši - kādā veidā šāds, manuprāt, tīri teātrim piemērots darbs varētu būt baudāms kino formātā. Un kā īsti bija? Labi, bet drusku par ilgu - un tas, ņemot vērā to, ka filma nav ne 90 minūtes ilga. Kaut kādā mērā filma ir līdzīga "The Man from Earth" - viena vienīga runāšana, slēgta telpa, atklājas cilvēku patiesā daba, utt. Vienīgi - lielākas zvaigznes, lielāka drāma. No četriem šajā filmā redzamajiem aktieriem tikai viens - Džons Sī Railijs - nav saņēmis Oskaru, taču pat viņš ir bijis nominēts. To toties kompensē Džodijas Fosteres divi Oskari (Vinsletai un Kristofam Volcam ir pa vienam). Saturs filmai ir praktiski identisks izrādē redzamajam - ar to vien atšķirību, ka filmas darbība norisinās dzīvoklī Ņujorkā, nevis Parīzē (taču tā kā Polanskis ASV nedrīkst iebraukt, uzņemta filma jebkurā gadījumā ir Parīzē). Divi laulāti pāri, kas pārrunā konfliktsituāciju, starp viņu atvasēm, kā rezultāta viens 11 gadīgs puika ir palicis bez diviem priekšzobiem. Viss sākas kā civilizēta jautājuma apspriešana, bet pāraug - Slaktiņa dieva varenības apliecinājumā.
Patiesībā - emocijas pilnīgi tādas pašas kā pēc teātra izrādes, viss it kā labi salikts pa plauktiņiem, attiecību dekonstrukcija te notiek uz pilnu klapi, bet vienlaikus jāatzīst - īsti jau nu tas nav kino formāts, un lai arī aktierspēle neapšaubāmi ir līmenī un visi filmā iesaistītie cilvēki ir nesalīdzināmi "krutāki" nekā tas ir JRT gadījumā (lai arī, protams, uzskatu, ka Vilis Daudziņš ir pasaules kalibra aktieris, iespējams, pielīdzināms tam pašam Volcam), bet - materiāls te sižetiski tomēr ir gaužām šaurs, un tēmu īsti vairs pat tālāk nav kur izvērst, tā ka daļēji arī visu šo situāciju raksturo aina, kurā Volca varonis pārmet Fosteres varones iestarpināto vārdu savienojumu: "ar nodomu". Proti, mēs jau esam sapratuši, ko šī filma mums grib pateikt par tās varoņiem un par civilizāciju kopumā, bet mums to atkārto vēl un vēl.
Ja kas - filmas latviskais nosaukuma tulkojums ir "Asinspirts", kas ir korekti, jo no filmas nosaukuma vārds "Dievs" ir pazudis arī angliskajā versijā. Iespējams, nav vērts domāt - ko tā.
Īstenībā drusku tas bija satraucoši - kādā veidā šāds, manuprāt, tīri teātrim piemērots darbs varētu būt baudāms kino formātā. Un kā īsti bija? Labi, bet drusku par ilgu - un tas, ņemot vērā to, ka filma nav ne 90 minūtes ilga. Kaut kādā mērā filma ir līdzīga "The Man from Earth" - viena vienīga runāšana, slēgta telpa, atklājas cilvēku patiesā daba, utt. Vienīgi - lielākas zvaigznes, lielāka drāma. No četriem šajā filmā redzamajiem aktieriem tikai viens - Džons Sī Railijs - nav saņēmis Oskaru, taču pat viņš ir bijis nominēts. To toties kompensē Džodijas Fosteres divi Oskari (Vinsletai un Kristofam Volcam ir pa vienam). Saturs filmai ir praktiski identisks izrādē redzamajam - ar to vien atšķirību, ka filmas darbība norisinās dzīvoklī Ņujorkā, nevis Parīzē (taču tā kā Polanskis ASV nedrīkst iebraukt, uzņemta filma jebkurā gadījumā ir Parīzē). Divi laulāti pāri, kas pārrunā konfliktsituāciju, starp viņu atvasēm, kā rezultāta viens 11 gadīgs puika ir palicis bez diviem priekšzobiem. Viss sākas kā civilizēta jautājuma apspriešana, bet pāraug - Slaktiņa dieva varenības apliecinājumā.
Patiesībā - emocijas pilnīgi tādas pašas kā pēc teātra izrādes, viss it kā labi salikts pa plauktiņiem, attiecību dekonstrukcija te notiek uz pilnu klapi, bet vienlaikus jāatzīst - īsti jau nu tas nav kino formāts, un lai arī aktierspēle neapšaubāmi ir līmenī un visi filmā iesaistītie cilvēki ir nesalīdzināmi "krutāki" nekā tas ir JRT gadījumā (lai arī, protams, uzskatu, ka Vilis Daudziņš ir pasaules kalibra aktieris, iespējams, pielīdzināms tam pašam Volcam), bet - materiāls te sižetiski tomēr ir gaužām šaurs, un tēmu īsti vairs pat tālāk nav kur izvērst, tā ka daļēji arī visu šo situāciju raksturo aina, kurā Volca varonis pārmet Fosteres varones iestarpināto vārdu savienojumu: "ar nodomu". Proti, mēs jau esam sapratuši, ko šī filma mums grib pateikt par tās varoņiem un par civilizāciju kopumā, bet mums to atkārto vēl un vēl.
Ja kas - filmas latviskais nosaukuma tulkojums ir "Asinspirts", kas ir korekti, jo no filmas nosaukuma vārds "Dievs" ir pazudis arī angliskajā versijā. Iespējams, nav vērts domāt - ko tā.
2012-03-03
comments powered by Disqus