Kazhes pierakstu burtnīca

Šo filmu varētu teikt, ka noskatījos divreiz - vakar it kā noskatījos to gandrīz pilnā garumā, taču patiesībā tajā laikā pierakstīju Berlīnē atrastos slēpņus, rezultātā filmai nemaz nesekoju. Šovakar skatīšanās bija autentiskāka, lai arī ne gluži izcila.
Filma stāsta par divām sievietēm, kuras pārdzīvojušas drāmu Otrajā Pasaules karā, pēcāk apprecējušās (ne jau viena ar otru, protams), bet pamazām nonākušas pie atklāsmes, ka ģimenes dzīvē viņas nav sevišķi laimīgas un ka arī bērni nespēj tur neko diži mainīt. Nejauši iepazinušās, viņas uzreiz kļūst par draudzenēm, un šī draudzība vēl vairāk slāpē jau tā smagi stagnējošās viņu attiecības ar vīriem. Viena no viņām ir māksliniece-tēlniece, otra - mājsaimniece ar ambīciju kļūt par apģērbu (modes) veikala īpašnieci. Taču patlaban pirmā dzīvo ar vīrieti, kas ir neveiksmīgs afērists, kas allaž uzķeras uz dažādiem "cons", un otra - ar maksimāli dīkdienīgu autoservisa īpašnieku. Ja kas - rīt no rīta arī man būs jābrauc uz autoservisu, pēdējā laikā šis pienākums visbiežāk tika deleģēts Lienei, bet rītdien domājams man no tā neizdosies izvairīties, un būs vien jābrauc pašam. Tas gan, protams, nekādi nav saistīts ar šo filmu.
Filmā galvenajā lomās ir aktrise ar dīvaino vārdu Miou Miou, un Izabella Ipēra, bet vienu no vīriešiem atveido Gijs Maršāns. Filmas panākumu sarakstā var minēt nomināciju Oskaram kā labākajai filmai svešvalodā (tāpēc jau es to arī skatījos), kā arī četras nominācijas Cēzara balvai Francijā, tiesa nevienā no tām uzvaru "Entre Nous" jeb "Coup de foudre" (nezinu, kāpēc filmai ir divi franciskie nosaukumi) neguva, un, manuprāt - visai likumsakarīgi, jo filma nav sevišķi spoža, tāds tipisks franču kino, bet ne vairāk.