Kā jau minēju - man nepatīk cietuma filmas, un šī noteikti nav izņēmums - tā nekādā veidā man neradīja interesi nedz par arābu stāvokli Francijā, nedz par to, cik šausmīgi ir apstākļi cietumos, faktiski - neizraisīja nekādas sevišķas emocijas. Ja godīgi, absolūti nesaprotu, "kādā rakā" šī filma saņēma galveno balvu Kannu kinofestivālā - tāds visai standartisks, drūms stāsts par dzīvi cietumā, vienīgais, kas man filmā patika, bija tās skaņu celiņš. Un dīvainā kārtā mani pat uzrunāja viena hiphopa dziesma no šīs filma - Nas "Bridging the Gap":
Taču tas nemaina apstākli, ka filma man nepatika.