Kā jau animācijas filmām tas ir raksturīgs, primārāks te ir tas, kā tā ir veidota, pār to, kas ir tajas saturā. Un vizuāli tas ir tipisks franču animācijas produkts - ar roku zīmēts, gaužām detalizēts, ar personāžiem, kurus nekādi nevarētu saukt par skaistiem, un kuri izskatās izkāpuši no Eiropas komiksu pasaules (ne tās, kurā dzīvo dažādi supervaroņi, bet daudz piezemētākas vides). Multfilma ir gaužām īsa - tikai pavisam nedaudz ilgāka par sešdesmit minūtēm, kas, manuprāt, animācijas filmu gadījumā ir pluss. Vispār jau man patīk tāda normāla zīmētā animācija, bez aizraušanās ar datortehnoloģiju sasniegumiem, esmu tomēr izteikt old-school tipāžs, taču "Un Vie de Chat" noteikti nav izcilākais šādas animācijas piemērs - labs, bet ne īpaši vairāk. Salīdzinoši "Persepolis" bija daudz iespaidīgāks darbs. Taču kā Eiropas patriotu mani priecē, ka šāda salīdzinoši nekomerciāla multfilma tika līdz Oskara nominācijai animācijas kategorijā.