Kazhes pierakstu burtnīca

Šis ieraksts tapa vēl pirms NSRD kļuva komerciāli un pielāgojās plašajām publikas masām. Tajā lieki meklēt hitus, kurus caurām dienām drillē Radio Skonto winamp pleiliste. Te grupa ir dzirdama savā sākotnējā nepieradinātajā formā.
Dabiski, ka augstāk minētais nav ņemams par pilnu, jo... c`mon, tas ir NSRD! Kādi vēl hiti, kāda pārdošanās būtu piesaucami grupai, kuras ieraksti astoņdesmitajos gados tālāk par magnētiskajām lentēm netika? Ko es ievadā gribēju teikt, ka šeit pat pēc NSRD standartiem nav atrodams neviens puslīdz zināms skaņdarbs, ieraksts ir gandrīz pilnībā instrumentāls un vien atsevišķos tā skaņdarbos dzirdams pieklusināts vokāls.
Nezinu, vai šim ierakstam pilnā garumā būtu jākalpo par skaņu celiņu braucienam ar tramvaju, bet nav īsti iemeslu, kālab lai tā nebūtu. Muzikāli tas visai lielā mērā atsauc prātā Braiena Īno elektroniskos eksperimentus (tikai - ar ievērojami lētāku audio tehniku), kas man kā diezgan lielam ambientās mūzikas necienītājam īpaši nepatīk. Varbūt varētu piesaukt arī Kraftwerk, taču šeit dzirdamās minimālistiskās sintezatora pasāžas lielos daudzumos man šķiet nomācošas un baisi vienmuļas - kā brauciens ar tramvaju. Tīri no tehniskā izpildījuma vairums šeit dzirdamo "dziesmu" nav diži pārākas par pseidomuzikālo sviestu, ko ar FruityLoops radīja mans klasesbiedrs Niks. Protams, astoņdesmitajos FruityLoops vēl nepastāvēja un šādas "mākslas" radīšana bija daudz grūtāka nekā deviņdesmito gadu beigās, bet tas īpaši nemaina to apstākli, ka šis konkrētais ieraksts mūsdienās nav vairāk kā vēsturisks kuriozs, kurā ir varbūt dažas tipiski absurdas NSRD tekstuālās pērles, piem., "ja tev roka neturās - tad tu esi invalīds" vai "karstais ābols sēdēj kokā, tamborēja avīzi", bet droši vien šis ir kaut kas tāds, kas pirms teju trīsdesmit gadiem bija kaut kas fenomenāls un svaigs, bet šobrīd īsti vairāk kā neklausāms tas nav.