Kazhes pierakstu burtnīca

Nez, cik maldinoši ir par "Pludmales puišiem" saukties ansamblim, kura dalībnieku vecums ir starp 63 un 71 gadu? Ja kas - daudz laimes "zēnam" Braienam Vilsonam vakardienas septiņdesmitajā dzimšanas dienā! Turklāt, ja ievēro, ka no visiem Beach Boys tikai Deniss Vilsons bija īsts pludmaļu un sērfošanas cienītājs, bet nu ir jau teju 30 gadi pagājuši kopš Denisa nāves. Un cik gadi ir pagājuši kopš Beach Boys ierakstīja kādu patiešām labu albumu? Līdz ar to nav brīnumaini, ka grupas jaunākais studijas veikums, kas formāli ierakstīts par godu grupas piecdesmitajai jubilejai, tika sagaidīts ar savu devu skepses. Un šī būs tā situācija, kad piesardzība būs pamatota - visbiežāk šajā ierakstā Beach Boys izklausās pēc paši savas tribute grupas, turklāt visai labi var just, ka teju viss šajā ierakstā dzirdamais ir studijas mūziķu darbs. Dažas dziesmas gan spēj atsaukt agrāko dienu valdzinājumus - piem., "Isn`t It Me", vai "Summer`s Gone" (starp kuras autoriem gan ir atrodamais biedējošais vārds - Jon Bon Jovi). Kopumā laikam mana pamata sajūta par šo ierakstu ir tāda, ka Beach Boys izklausās autentiskāk tajos brīžos, kad viņi neuzdodas par zēniem, bet dzied par vasarām, kas aizgājušas, jo... šādās situācijās es viņiem spēju ticēt, ka tā ir patiesība. Līdz ar to šī ieraksta patiešām spēcīgā daļa ir trīs dziesmas tā beigās, jo spēcīgākais instruments Beach Boys arsenālā šobrīd ir skumja un brīžiem traģiska nostaļģija. Jo tik daudz ūdeņu ir aiztecējis kopš tiem laikiem, kad Braiens Vilsons un kompānija varēja dziedāt: "Wouldn`t it be nice if we were older, so we wouldn`t have to wait so long?".
Tikām brīžos, kad Beach Boys ieslēdz savu saulaino režīmu, tā vien gribas kādam iesviest ar kurpi:

Driving around, living the dream
I`m cruising the town, I`m digging the scene
I`m not gonna stress, not gonna worry
Doing my best, no need to hurry.

Yeah, right. Un kurš gan spēj pa īstam ticēt grupas kopības slavinājumiem, ja ievēro to, ka tajā atkal ir apvienojušies Braiens Vilsons un Maiks Lavs - cilvēks, kurš daudzuprāt ir galvenais atbildīgais par to, ka Beach Boys no Amerikas radošākās grupas pārtapa par oldies stila izpildītāju, kas vairāk asociējas ar "Kokomo" un mazāk ar "Pet Sounds". Un šajā ierakstā ir jūtamas gan tās notis, kas cilvēkiem normāli asociējas ar Vilsonu, gan tās, kas ar viņa brālēnu Lavu.
Šādi izskatās un izklausās Beach Boys mūsdienās:

Saki man godīgi, vai tavuprāt tas izskatās adekvāti? Cik skumji tas lai arī nebūtu, rokmūzikas spēlēšana pa lielam ir domāta jauniem cilvēkiem. Ir, protams, mūzikas paveidi, kuru izpildītājiem vecums ir drīzāk pluss - bet tas pamatā attiecas uz dažādiem singers/songwriters, kuru imidžā jauneklīgumam nav vietas (Toms Veitss, Leonards Koens, Niks Keivs un tamlīdzīgie), bet septiņdesmitgadīgi opīši, kuri mēģina iegalvot, ka viņu dzīvē liela loma ir izklaidēm ar meitenēm pie jūras... labākajā gadījumā tas velk uz pedofīliju. Hmm, vai tas tomēr nav labākais gadījums? Katrā ziņā - tas nav kaut kas tāds, ko es patiešām gribētu dzirdēt.
Gala verdikts? Dažas labas dziesmas, liels daudzums albuma vietas aizpildītāju, visai neautentiska atmosfēra, pilnīgi bezjēdzīgs ieraksts. Tiesa, bezjēdzīgi ieraksti Beach Boys bijuši raksturīgi vismaz kopš septiņdesmito gadu vidus.