Pa daļai grāmatas notikumi robežojas ar maģisko reālismu, taču allaž viss atduras pret reālo nemaģiju, cita starpā iepinot grāmatā tādas lietas, kurām manuprāt tur nemaz nevajadzēja būt, piemēram, izvarošanu. Kas īpaši labi iet kopā ar to, ka pēc manas loģikas šīs grāmatas mērķauditorija varētu būt pusaudži, un kas gan var būt labāks par pedofīlisku izvarošanu šādā grāmatā? Kā lai arī nebūtu - lasījās šī grāmata ļoti jestri un raiti, tā ir saistoša, atmiņā paliekoša un kaut kādā mērā forša. Vismaz noteikti daudz labāka par pēdējā laikā lasītajiem Vudhauza romāniem.