Liepājas futbola spožums un ēnas
Grāmatu par Latvijas futbolu nav sevišķi daudz, līdz ar to ir tikai loģiski, ka tiklīdz kāda jauna parādās, man uzreiz ir liela kāre pie tās tikt. Ar šo grāmatu gan sanāca tā, ka uzreiz to savās ķetnās dabūt nevarēju, jo vispirms tā, cik saprotu, parādījās Liepājas grāmatnīcās un tikai tad nonāca Rīgā, plus vēl uz divām nedēļām bijām ārpus Latvijas. Bet pēc atgriešanās gan uzreiz steidzu uz grāmatnīcu.
Andžils Remess ir ilggadīgs laikraksta "Kurzemes vārds" galvenais redaktors, cilvēks, kurš par Liepājas sporta norisēm raksta jau vairākus gadu desmitus un kura galvenā mīlestība allaž bijis tieši futbols. Īsi sakot - cilvēks, kurš pilnīgi noteikti ir kompetents rakstīt par šo tēmu.
Vispār, ja Latvijā ir kāda pilsēta, kuras futbols ir pelnījis atsevišķu grāmatu, tā noteikti ir Liepāja. Rīga ir pārāk liela un pārāk sadrumstalota, kamēr citām pilsētām šī sporta veida vēsture ir par plānu, jo pārāk ilgos laika posmos nekas vērā ņemams šajās pilsētās nav noticis. Raugoties uz šodienas spēcīgākajiem Latvijas futbola klubiem, gribētos teikt, ka Ventspilij panākumu ir vairāk, taču tur apakšā ir divas pilnīgi atšķirīgas pieejas. Liepājā daudz lielāka nozīme ir tam, lai komandā spēlētu arī turpat auguši futbolisti, proti, liepājnieki, kamēr Ventspils stratēģijā saviem audzēkņiem īsti vietas nav.
Kā lai arī nebūtu, šajā grāmatā visai pamatīgi apskatītas futbola norises Liepājā sākot ar pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem un līdz pat mūsdienām. Liela daļa šeit aprakstītā man jau bija zināma, jo esmu gan lasījis Remesa rakstus Kurzemes vārdā, gan pats pētījis pirmskara presi, taču grāmatā ļoti veiksmīgi tiek vispārināti kopējie procesi Liepājas futbolā un raksturotas tādas norises, par kurām biju mazāk informēts. Piemēram, par to, kā "Sarkanais metalurgs" agrīnajos pēckara gados faktiski pārtapa par profesionālu futbola komandu, par "darbu ar tiesnešiem", par lietām, par ko gluži vienkārši nebiju aizdomājies. Piemēram, ka trīsdesmito gadu sākumā Rīgas ASK pozīcijas Latvijas futbolā uzlabojās globālās ekonomiskās krīzes dēļ, kuras apstākļos armijā dienošie sportisti bija relatīvi labvēlīgākā stāvoklī kā privātajā sektorā strādājošie.
Uzrakstīta grāmata ir tā, ka tā lasās vienā elpas vilcienā (kas nozīmē to, ka patiešām izlasīju to vienas dienas laikā). Manai gaumei, protams, patiktu, ja tajā būtu vairāk statistikas - no mani interesējošiem un līdz šim nepieejamiem skaitļiem te ir tik vien kā katras sezonas pirmskara "Olimpijas" labākie vārtu guvēji, kamēr man jau gribētos redzēt datus par katra futbolista vārtiem/spēlēm. Bet vienlaikus - darba grāmatā ir ieguldīts daudz, man patīk tas, kā autors tajā iepin savu personīgo futbola mīlestību un paša emocijas attiecībā uz piecdesmito gadu futbolu.
Īsi sakot - ar pirkumu esmu apmierināts un priecājos, ka šāda grāmata ir izdota.
Andžils Remess ir ilggadīgs laikraksta "Kurzemes vārds" galvenais redaktors, cilvēks, kurš par Liepājas sporta norisēm raksta jau vairākus gadu desmitus un kura galvenā mīlestība allaž bijis tieši futbols. Īsi sakot - cilvēks, kurš pilnīgi noteikti ir kompetents rakstīt par šo tēmu.
Vispār, ja Latvijā ir kāda pilsēta, kuras futbols ir pelnījis atsevišķu grāmatu, tā noteikti ir Liepāja. Rīga ir pārāk liela un pārāk sadrumstalota, kamēr citām pilsētām šī sporta veida vēsture ir par plānu, jo pārāk ilgos laika posmos nekas vērā ņemams šajās pilsētās nav noticis. Raugoties uz šodienas spēcīgākajiem Latvijas futbola klubiem, gribētos teikt, ka Ventspilij panākumu ir vairāk, taču tur apakšā ir divas pilnīgi atšķirīgas pieejas. Liepājā daudz lielāka nozīme ir tam, lai komandā spēlētu arī turpat auguši futbolisti, proti, liepājnieki, kamēr Ventspils stratēģijā saviem audzēkņiem īsti vietas nav.
Kā lai arī nebūtu, šajā grāmatā visai pamatīgi apskatītas futbola norises Liepājā sākot ar pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem un līdz pat mūsdienām. Liela daļa šeit aprakstītā man jau bija zināma, jo esmu gan lasījis Remesa rakstus Kurzemes vārdā, gan pats pētījis pirmskara presi, taču grāmatā ļoti veiksmīgi tiek vispārināti kopējie procesi Liepājas futbolā un raksturotas tādas norises, par kurām biju mazāk informēts. Piemēram, par to, kā "Sarkanais metalurgs" agrīnajos pēckara gados faktiski pārtapa par profesionālu futbola komandu, par "darbu ar tiesnešiem", par lietām, par ko gluži vienkārši nebiju aizdomājies. Piemēram, ka trīsdesmito gadu sākumā Rīgas ASK pozīcijas Latvijas futbolā uzlabojās globālās ekonomiskās krīzes dēļ, kuras apstākļos armijā dienošie sportisti bija relatīvi labvēlīgākā stāvoklī kā privātajā sektorā strādājošie.
Uzrakstīta grāmata ir tā, ka tā lasās vienā elpas vilcienā (kas nozīmē to, ka patiešām izlasīju to vienas dienas laikā). Manai gaumei, protams, patiktu, ja tajā būtu vairāk statistikas - no mani interesējošiem un līdz šim nepieejamiem skaitļiem te ir tik vien kā katras sezonas pirmskara "Olimpijas" labākie vārtu guvēji, kamēr man jau gribētos redzēt datus par katra futbolista vārtiem/spēlēm. Bet vienlaikus - darba grāmatā ir ieguldīts daudz, man patīk tas, kā autors tajā iepin savu personīgo futbola mīlestību un paša emocijas attiecībā uz piecdesmito gadu futbolu.
Īsi sakot - ar pirkumu esmu apmierināts un priecājos, ka šāda grāmata ir izdota.
2012-07-08
comments powered by Disqus