Kazhes pierakstu burtnīca

Lai arī neesam Sašas Barona Koena fani, esam redzējuši visas četras viņa pilnmetrāžas filmas. Tas liek domāt - ka varbūt tomēr esam fani, kaut arī neuzskatām, ka viņa filmas būtu kaut kas sevišķi labs. Tomēr viņš ir viens no tiem komiķiem, kuri visai stingri ietur savu specifisku līniju un kuri reizēm (bet ne vienmēr) zina, kā pareizi iepīt filmā kādu peņa joku, vienlaikus neparādot sevi pašu kā trulu idiotu.
Pēc divām iepriekšējām filmām, kas atbilda "mockumentary" stilam, ar Diktatoru Koens ir atgriezies pie tradicionālās komēdijas, kas sevi pat necenšas pozicionēt kā "īstu" filmu. Tās galvenais varonis, kuru, protams, atveido pats Saša, ir neeksistējošās Ziemeļāfrikas valsts Vadijas diktators ģenerālis Aladīns, kura līdzšinējā dzīve ir aizritējusi vienā vienīgā personīgās baudkāres izkopšanā, citu vidū pārguļot ar Meganu Foksu un Arnoldu Švarcnēgeru, taču tagad viņam pienāk traki laiki, kad viņa vietu ieņem dubultnieks, bet pašam Aladīnam ir jācenšas izdzīvot Amerikā, sapazīstoties ar ekoveikala īpašnieci, kura viņam izskatās pēc maza puikas, bet viņam, protams, patīk mazi puikas. Un vienlaikus viņam patīk būt diktatoram, taču viņš ir palicis bez sev raksturīgās bārdas un tālab neviens viņu neatpazīst. Īsi sakot - sižetam nav nekādas nozīmes šajā filmā, nozīme ir vien tam, ka filma pietiekoši veiksmīgi balansē uz robežas starp politisku satīru un peņu komēdiju. Ik pa brīdim tu kā skatītājs nošausminies par to, kā var kaut ko tik trulu parādīt, bet citreiz domā - nē, tam čalim tomēr ir fiška. Katrā ziņā - ne tik daudz ir šai pasaulē peņu komēdiju, kurās ir arī kāds domu grauds iekšā, un šī būs viena no tām. Turklāt - Koens patiešām ir politnekorekta humora ģēnijs. Kas gan vienlaikus nenozīmē, ka šī būtu izcila un obligāti skatāma filma, jo... c`mon, neviena no viņa filmām tāda nav bijusi, bet - viņam pilnīgi noteikti netrūkst uzdrīkstēšanās, un tas vien man patīk!