21 Jump Street

Tā kā Liene ir saķērusi kaut kādu tizlu ķīniešu vīrusu, ko Normis atvedis no Mao dzimtenes 2011.gada vasarā (ja var ticēt šādai mēreni neticamai premisai), šovakar mums nebija iespējas izbaudīt kādu intelektuālā kino šedevru, jo smadzenes nestrādā īsti labi ne slimajai Lienei, ne nepierasti daudz mājas darbos iesaistītajam man, tālab sanāca tā, ka mēs skatījāmies filmu, kura ne mazākajā mērā nav nosaucama par intelektuāli piesātinātu. Ja kas - es būtu ļoti priecīgs, ja šo aprakstu, kas sākas ar pilnīgi bezsakarīgu ar filmu nesaistītu ievadu, rītdien nebūtu iespējams ieraudzīt DELFI sadaļā Aculiecinieks, kurā manu filmu pseidoaprakstu komentāri droši vien ir tik baisi, ka man acis saplīstu, tajos kaut uz mirkli ieskatoties, ko es tieši tālab piesardzības labad nedaru.
Tātad - ir divi čaļi, kuri kopā mācījušies skolā, bet viens no viņiem bija nūģis un ņuņņa, kamēr otrs - izskatīgais sportists. Skolā viņi, protams, nedraudzējās, taču nonākuši Policijas akadēmijā, viņi atklāj, ka komplekts tukls gudrītis + atlētisks pajoliņš kaut kādā mērā ir spējīgs funkcionēt, kamēr patstāvīgi viņi ir bezcerīgi. Tiesa, viņu darbs policijā sākas visai nožēlojami - ar velosipēdu kā pārvietošanās līdzekli un kārtības uzturēšanu parkos kā pamatpienākumu. Taču kad viņu priekšniecība izlemj pārņemt metodes noziedzības apkarošanā no astoņdesmito gadu seriāliem (konkrēti - seriāla "21 Jump Street") - iefiltrēt savus gados jaunākos darbiniekus vidusskolās, lai atklātu narkodīleru tīklus, šie divi čaļi arī tiek izvēlēti šim atbildīgajam uzdevumam. Sākotnēji Dženko (Channing Tatum) par to ir sajūsmā - kā nekā viņš skolas gados bija autoritāte, bet Mortons (Jonah Hill) - itin nemaz, jo viņam kā izbijušam tuklākam Eminema līdziniekam vidusskolas gadi nepavisam nebija laimīgi. Taču izrādās, ka tie gadi, kas aizgājuši kopš viņi beiguši skolu, daudz ko ir pārvērtuši - kaut kādā brīdi par stilīgākajiem skolēniem ir kļuvuši hipsteri, būšana par gudrīti vairs nav tik liels grēks, kā tas bija iepriekš un pēkšņi abi čaļi ir teju vai mainījušies lomām. Ko vēl vairāk pastiprina tas, ka viņi aizmirst savus jaunos vārdus (pēc papīriem viņi tagad ir brāļi), kā rezultātā sportistam jāapmeklē ķīmijas nodarbības, kamēr kautrīgais gudrītis dosies uz teātra pulciņu un skries stafeti.
Lieki teikt, ka viss šajā filmā ir nereāls, lai gan man kaut kādā mērā šķiet interesanta teorija par tām lomu maiņām skolu hierarhijā. Nerunājot tikai par premisu, kura ir ļoti apšaubāma, faktiski nekas šeit notiekošais nav tāds, kas es ticētu - "tā varētu būt arī dzīvē", bet tas pat tik ļoti netraucē, jo šī filma diezgan labi veic savu pamatfunkciju - būt par popkorna gabalu, kurā nav īsti vietas pārdomām par to, vai tajā atainotajam ir kaut minimāla iekšējā loģika. Protams, filmā varētu būt drusku mazāk peņu joku, bet laikam jau, ka arī šeit ir jūtama Judd Apatow ietekme, jo viens no viņa galvenajiem mācekļiem - Jonah Hill - ir filmas galveno varoņu vidū (lieki teikt, ka viņš ir arī viens no filmas autoriem). Ja kas - Jonah šīs filmas vajadzībām riktīgi pamatīgi notievēja (nav gan tā, ka viņš tāpat nebūtu apalītis). Bet - ja tu no filmas negaidi neko grandiozu un pieņem to tādu, kāda tā ir (saglabājot mūžīgi piesaucamo "beginners mind") - tā neliks tev vilties. Tā nekādi nevar pretendēt uz komēdijas klasikas statusu, bet es neko vairāk arī negaidīju.
2012-07-17
6.5
comments powered by Disqus