Ciršļa skaistākās dziesmas dzied Šmidzis K. Vāverts
Pretēji daudzviet dzirdētajam, cirslis nav pasaulē izmēros mazākais zīdītājs, šāds gods pienākas tauriņsikspārnim. Tiesa, masas ziņā pundurcirslis ir rekordists, turklāt Eiropas Savienībā cirslis nenoliedzami ir vismazākais no sastopamajiem zīdītājiem, kamēr tauriņsikspārņi mājo pavisam citos kontinentos.
Es ceru, ka augstāk sniegtā informācija tev kādu dienu izrādīsies noderīga un pateicoties tai tu iegūsi galveno balvu kādā azartiskā televīzijas šovā vai vismaz vinnēsi derībās aliņu. Tāpat kā tu vietā un nevietā atsauksies uz to, ka pieaudzis bebrs vidēji sver četrdesmit kilogramus.
Tieši cirslis ir galvenais varonis dueta Zupski Rubin jubilejas minialbumā ar visai daiļrunīgo nosaukumu "Ciršļa skaistākās dziesmas dzied Šmidzis K. Vāverts" (saīsinājumā - CSDDSKV). Kā var izlasīt uz šī minialbuma vāciņa, Zupski Rubin ir duets, kurā piedalās divas īpaši kolorītas personības: plaša profila celtnieks no Rīgas Vilis Lācītis un neatkarīgais fermeris no Talsu puses Šmidzis Klonatans Vāverts. Savulaik grupas dibinātāji (pirms 18 gadiem) bija citi - Alfons Cirvelis un Oksigēns Skābeklis, kuri gan dīvainā kārtā atbilstoši manai izpratnei ir tie paši Šmidzis un Vilis, bet tā jau mēdz notikt, ka cilvēki noliedz savas saknes.
Jāatzīmē, ka šo ierakstu pilnīgi legāli ir iespējams lejupielādēt visdažādākajās vietās plašajos Internetos, kas nozīmē vienu - grupas Zupski Rubin daiļrade ir pieejama teju ikvienam potenciālajam klausītājam.
Ja tu pēkšņi sadomātu šo ierakstu arī noklausīties, tu atklātu, ka tajā dzirdamā mūzika ir vistīrākās raudzes sviestroks ar visai tipisku šlāgermūzikas parodijas elementu (un atsevišķām liepājroka stīgām), taču neiztiekot arī bez psihodēlijas notīm, kuras allaž caurvijušas gan ZR, gan PV daiļradi (ja PV gadījumā es kā iedvesmu piesauktu Frenku Zappu, šeit daudz vairāk prātā nāk Robert Wyatt). Ja kas - divas no šīm piecām dziesmām tika spēlētas arī Pupociklu vasaras koncertā klubā DEPO, kas droši vien nav īpaši pārsteidzoši, ja ievēro to, ka (cik neticami!) šīm grupām ir vairāk kopīga kā otrai PV ar kādu igauņu ansambli.
Viss šeit dzirdamais ir viens vienīgs klišeju apkopojums (varbūt, ja neskaita sviesta pilnos un daļēji piedauzīgos dziesmu tekstus), bet tas jau laikam ir pašsaprotami.
Protams, šī nav tāda mūzika, ko bieži klausās "normāli" cilvēki, un arī manā pleilistē ilgstoši ZR diez vai uzturēsies. Bet jāatzīst, ka aiz sviestainajām parūkām un "ciršļa aiz vāveres birsti" gala rezultāts patiesībā ir pat ļoti interesants - jo tas, kādā veidā var salikt kopā banālas lietas, lai iegūtu svaigu produktu, ir gana daudza vērts. Kas šajā situācijā ir būtiskākais - sviestroks tā labākajās izpausmēs nav vienkārša parodija (Weird Al Yankovic manierē) vai stulbošanās (te varētu piesaukt grupu Ufo) vai šlāgera un smiešanās par šlāgeri krustojumus ar mērķi netikt uzskatītam par truliķiem (Labvēlīgais tips), bet gan muzikāla dekonstrukcija, postmodernisms ar ģitārām, kaut kas ļoti atšķirīgs no RIMI produkcijas.
Es ceru, ka augstāk sniegtā informācija tev kādu dienu izrādīsies noderīga un pateicoties tai tu iegūsi galveno balvu kādā azartiskā televīzijas šovā vai vismaz vinnēsi derībās aliņu. Tāpat kā tu vietā un nevietā atsauksies uz to, ka pieaudzis bebrs vidēji sver četrdesmit kilogramus.
Tieši cirslis ir galvenais varonis dueta Zupski Rubin jubilejas minialbumā ar visai daiļrunīgo nosaukumu "Ciršļa skaistākās dziesmas dzied Šmidzis K. Vāverts" (saīsinājumā - CSDDSKV). Kā var izlasīt uz šī minialbuma vāciņa, Zupski Rubin ir duets, kurā piedalās divas īpaši kolorītas personības: plaša profila celtnieks no Rīgas Vilis Lācītis un neatkarīgais fermeris no Talsu puses Šmidzis Klonatans Vāverts. Savulaik grupas dibinātāji (pirms 18 gadiem) bija citi - Alfons Cirvelis un Oksigēns Skābeklis, kuri gan dīvainā kārtā atbilstoši manai izpratnei ir tie paši Šmidzis un Vilis, bet tā jau mēdz notikt, ka cilvēki noliedz savas saknes.
Jāatzīmē, ka šo ierakstu pilnīgi legāli ir iespējams lejupielādēt visdažādākajās vietās plašajos Internetos, kas nozīmē vienu - grupas Zupski Rubin daiļrade ir pieejama teju ikvienam potenciālajam klausītājam.
Ja tu pēkšņi sadomātu šo ierakstu arī noklausīties, tu atklātu, ka tajā dzirdamā mūzika ir vistīrākās raudzes sviestroks ar visai tipisku šlāgermūzikas parodijas elementu (un atsevišķām liepājroka stīgām), taču neiztiekot arī bez psihodēlijas notīm, kuras allaž caurvijušas gan ZR, gan PV daiļradi (ja PV gadījumā es kā iedvesmu piesauktu Frenku Zappu, šeit daudz vairāk prātā nāk Robert Wyatt). Ja kas - divas no šīm piecām dziesmām tika spēlētas arī Pupociklu vasaras koncertā klubā DEPO, kas droši vien nav īpaši pārsteidzoši, ja ievēro to, ka (cik neticami!) šīm grupām ir vairāk kopīga kā otrai PV ar kādu igauņu ansambli.
Viss šeit dzirdamais ir viens vienīgs klišeju apkopojums (varbūt, ja neskaita sviesta pilnos un daļēji piedauzīgos dziesmu tekstus), bet tas jau laikam ir pašsaprotami.
Protams, šī nav tāda mūzika, ko bieži klausās "normāli" cilvēki, un arī manā pleilistē ilgstoši ZR diez vai uzturēsies. Bet jāatzīst, ka aiz sviestainajām parūkām un "ciršļa aiz vāveres birsti" gala rezultāts patiesībā ir pat ļoti interesants - jo tas, kādā veidā var salikt kopā banālas lietas, lai iegūtu svaigu produktu, ir gana daudza vērts. Kas šajā situācijā ir būtiskākais - sviestroks tā labākajās izpausmēs nav vienkārša parodija (Weird Al Yankovic manierē) vai stulbošanās (te varētu piesaukt grupu Ufo) vai šlāgera un smiešanās par šlāgeri krustojumus ar mērķi netikt uzskatītam par truliķiem (Labvēlīgais tips), bet gan muzikāla dekonstrukcija, postmodernisms ar ģitārām, kaut kas ļoti atšķirīgs no RIMI produkcijas.
2012-08-07
comments powered by Disqus