Šādā lomā šajā filmā ir iejuties Šons Penns - aktieris, kurš pilnīgi noteikti nebaidās tikt nesaprasts, diez vai citādi viņš būtu filmējies kaut vai kā Hārvijs Milks filmā "Milk". Šeit viņš nav homoseksuāls, bet pēc rokzvaigžņu standartiem vispār ir paraugcilvēks - viņš mīl savu sievu-ugunsdzēsēju, nesmēķē un pat nekādas citas apreibinošas vielas lielos daudzumos nelieto. Tiesa, viņš ir konstantā super smagā depresijā, kas arī ir galvenais iemesls, kāpēc viņš uzvedas kā atsaldenis. Taču drusku viņš pamostas, kad nomirst viņa tēvs, ar kuru vīrietis nav runājis 30 gadus, un viņam ir jāpabeidz tēva dzīves galvenais uzdevums - jāatrod nometnes sargs no Aušvicas, kuru viņa tēvs uzskatīja par savu dzīves galveno ienaidnieku. Tad nu Chayenne (tāds ir viņa skatuves vārds) dodas tādā kā roudtripā pa ASV, meklējot mistisko Aloīzu Langu.
FIlma ir visai psiha, savādāk es to pat raksturot nevaru - tā nav pieskaitāma tā īsti nevienam kino žanram, tās vēstījums ir... velns viņu zina kāds, katrā ziņā tā nav "normāla" filma par Holokaustu, jo patiesībā tā` īsti nav par neko, tās morāle ir mīklaina, brīžiem tā šķiet esam komēdija, citkārt atkal galīgi nē, droši vien kāds skarbāks cilvēks lietotu izteiksmīgu krievu valodas vārdu: бред, bet es pat nezinu. Kāda ir mana attieksme? Vai man šī filma patika? Ja godīgi - ne mazākās nojautas. Šons Penns ir izcils, viņa tēlojums - ļoti atmiņā paliekošs. Ā, un vēl filmā piedalās David Byrne no Talking Heads. Citādi? Nezinu, baigi grūti kaut ko teikt. Noskatīties droši vien ir vērts, lai arī es šaubos, ka tev patiks.