Filmas premisa patiešām asociējas ar franču kino - kādā kalnu ciematā sievietes, kuras vienmēr ir bijušas atbildīgas par ūdens nešanu no tālās akas kalnos, sadumpojas un vienojas nedot vīriešiem seksu, kamēr viņi nenodrošinās normālu ūdens padevi pašā ciematā. Pats par sevi tas nebūtu nekas īpašs, ja vien darbība nenorisinātos musulmaņu pasaulē, un daudzi, jo īpaši vecākās paaudzes, vīrieši par šādu lietu pavērsienu nemaz nav sajūsmā. Ja nu kas - pie šāda lēmuma sievietes nonāk, jo pārāk daudzām no viņām ir atgadījušies spontānie aborti smagās nešļavas pārvietošanas rezultātā, turklāt vīrieši anyway neko citu nedara, kā vien dzer tēju un kasa kules.
"Revolūcijas" vadītāja ir jauna sieviete vārdā Leila, kura ciematā ir svešiniece - ieprecējusies no tālienes (dienvidiem) un kuru ne acu galā nevar ciest viņas vīramāte, kura parasti solidarizējas ar vīriešiem. Tikām Leilas vīrs Sami savas sievas centienus atbalsta (cik nu viņš var, jo viņam jau arī ir bail sacelties pret gadsimtu tradīcijām).
Ja neskaita to, ka manai gaumei šajā filmā ir drusku par daudz dziedāšanas, citādi - lieliska filma, un vērts piebilst, ka arābu aktieri, atšķirībā no Centrālāfrikas filmās redzamajiem kameras priekšā zina, ko darīt, un neizskatās apjukuši. Man patika veids, kurā filma pamanījās nebūt kritiska pret Islāmu kā tādu, bet parādīt ar pirkstu uz tādām interpretācijām, kurās ir izdevīgas pašiem interpretētājiem. Es neteiktu gluži, ka filma bija negaidīti laba - jo man bija ticība, ka tā būs skatīšanās vērtā, bet droši varu teikt - arī tev es to silti iesaku noskatīties, neatkarīgi no tā, kāda ir tava attieksme pret konkrēto reliģiju. Un anyway - sievietes tur ir smukas :)