The Last Hundred Days
Neilgi pēc tam, kad pie mums bija kaučsērfinga ietvaros viesojusies Korīna no Rumānijas, izlasīju grāmatu par pēdējām 100 dienām pirms komunisma gāšanas šajā valstī. Jāatzīst, ka par Rumānijas vēsturi sevišķi interesējies nebiju, zināju vien to, ka ilgus gadus šajā valstī pie varas bijušo Čaučesku pāri būtībā nolinčoja. Taču es tā īsti nebiju piefiksējis to, cik psiha patiesībā bija konkrētā valsts.
Grāmatas galvenais varonis ir anglis, kas ierodas strādāt augstskolā Bukarestē 1989.gada vasarā-rudenī. Šajā laikā sociālistkie režīmi visur Eiropā ir jau sākuši grūt, tūliņ kritīs Berlīnes mūris, bet Čaučesku izliekas to visu neredzam un turpina izvērst procesus, kuri viņu visai drīz gāzīs no pjedestāla un pieminekļiem. Centrālais no tiem ir vecās Bukarestes iznīcināšana - Čaučesku viens no galvenajiem "darbiem" bija pilsētu vēsturisko centru nojaukšana, to vietā uzceļot pretīgas tipveida ēkas, tieši tādas, kā tās parasti patīk dīvainiem sociālistiem. Plus, lai gan valstī valdīja bads, elite nekādu trūkumu necieta un vēl itin visur presē tika slavinātas grandiozās ražas un iedzīvotāju pārticība, kas realitātē, protams, nepastāvēja. Galvenais varonis tiek visai labi iepīts dažādos tolaik aktīvos procesos - gan melnajā tirgū un kontrabandā, gan mēģinājumos izbēgt no Rumānijas režīmam nesimpatizējošiem cilvēkiem, gan sakarā ar augsta komunistiskās partijas činavnieka meitu, gan bijuša partijas aktīvista memuāru pārrakstīšanā, gan dubultajā un trīskāršajā blefošanā. Viens formulējums grāmatā ir perfekti trāpīgs (nezinu, paša autora radīts vai kaut kur pārņemts): jauns bordelis, bet ar tām pašām vecajām maukām. Domājams, ne tikai Rumānijā šis princips varētu darboties.
Cik saprotu, lielā mērā Makginess raksta no personīgās pieredzes, jo jaunības dienās viņš patiešām ir dzīvojis kādu laiku Rumānijā. Un arī lasot šāda sajūta bija - ka šis nav tikai fantāzijas auglis, bet paša izdzīvots un izjusts stāsts par pilsētu, kurā arvien vairāk ir pazaudēto pastaigu maršrutu.
Grāmata ir kaut kas pa vidu starp Grema Grīna "suspense" grāmatām (ir sava līdzība ar "The Third Man") un vēsturiski izglītojošu literatūru, kura tev sniedz visai precīzu ieskatu režīma sabrukšanā un aizstāšanā ar kaut ko tikai formas, bet ne satura ziņā atšķirīgu.
Grāmatas galvenais varonis ir anglis, kas ierodas strādāt augstskolā Bukarestē 1989.gada vasarā-rudenī. Šajā laikā sociālistkie režīmi visur Eiropā ir jau sākuši grūt, tūliņ kritīs Berlīnes mūris, bet Čaučesku izliekas to visu neredzam un turpina izvērst procesus, kuri viņu visai drīz gāzīs no pjedestāla un pieminekļiem. Centrālais no tiem ir vecās Bukarestes iznīcināšana - Čaučesku viens no galvenajiem "darbiem" bija pilsētu vēsturisko centru nojaukšana, to vietā uzceļot pretīgas tipveida ēkas, tieši tādas, kā tās parasti patīk dīvainiem sociālistiem. Plus, lai gan valstī valdīja bads, elite nekādu trūkumu necieta un vēl itin visur presē tika slavinātas grandiozās ražas un iedzīvotāju pārticība, kas realitātē, protams, nepastāvēja. Galvenais varonis tiek visai labi iepīts dažādos tolaik aktīvos procesos - gan melnajā tirgū un kontrabandā, gan mēģinājumos izbēgt no Rumānijas režīmam nesimpatizējošiem cilvēkiem, gan sakarā ar augsta komunistiskās partijas činavnieka meitu, gan bijuša partijas aktīvista memuāru pārrakstīšanā, gan dubultajā un trīskāršajā blefošanā. Viens formulējums grāmatā ir perfekti trāpīgs (nezinu, paša autora radīts vai kaut kur pārņemts): jauns bordelis, bet ar tām pašām vecajām maukām. Domājams, ne tikai Rumānijā šis princips varētu darboties.
Cik saprotu, lielā mērā Makginess raksta no personīgās pieredzes, jo jaunības dienās viņš patiešām ir dzīvojis kādu laiku Rumānijā. Un arī lasot šāda sajūta bija - ka šis nav tikai fantāzijas auglis, bet paša izdzīvots un izjusts stāsts par pilsētu, kurā arvien vairāk ir pazaudēto pastaigu maršrutu.
Grāmata ir kaut kas pa vidu starp Grema Grīna "suspense" grāmatām (ir sava līdzība ar "The Third Man") un vēsturiski izglītojošu literatūru, kura tev sniedz visai precīzu ieskatu režīma sabrukšanā un aizstāšanā ar kaut ko tikai formas, bet ne satura ziņā atšķirīgu.
2012-09-26
comments powered by Disqus