Moonrise Kingdom

Pirms vairākiem gadiem, kad tika noskatītas visas iepriekšējās Vesa Andersona filmas, šķiet, atzinos šim režisoram mīlestībā, caur blogu, protams, un ne tādā ziņā, ka es pēkšņi būtu homoseksualizējies, bet fakti ir tādi, ka Andersonu kā kino burvi es pilnīgi noteikti apbrīnoju. Viņa jaunākais veikums - "Moonrise Kingdom" - visai droši nonāks tajā pašā iecienīto filmu plauktiņā, kur viņa iepriekšējie darbi.
Kaut kādā mērā var apgalvot, ka šī ir filma par mūsdienu Romeo un Džuljetu. Ok, mūsdienu ar piebildi, ka filmas darbība norisinās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. No otras puses - filmas saturā nav nekā tāda, kas to īsti piesaistītu jebkādam laikmetam. Zēns aizbēg no skautu nometnes, meitene - no savas ģimenes, un viņi dodas pārgājienā pa gandrīz neapdzīvotu salu. Viņš, kā jau skauts, ir labi sagatavojies, viņai līdzi ir kaķēns un sešas grāmatas. Viņi abi ir ģimenē nepieņemti (jo īpaši viņš, būdams bārenis, kuru adoptācijas ģimene nav īsti pieņēmusi), abi - ar diezgan izteiktām "novirzēm no normas" psihē, ja tā varētu teikt, bet vienlaikus - pilnīgi normāli. Viņus mēģina atrast viņas vecāki (Frances McDormand un Bill Murray), policists (Bruce Willis) un skautu grupas vadītājs (Edward Norton).
Kā jau Andersona filmās tas ir raksturīgs, saikne ar realitāti šeit ir labākajā gadījumā minimāla. Pasaule ir krāšņa, plaša un neizprotama. Tāpat, tipiski Andersonam, filmas žanriskā piederība ir diskutabla. Lai arī pa daļai filma ir komēdija, nekā, par ko smieties, tajā īsti nav, bet šis nav arī tas gadījums, ka joki būtu neveiksmīgi, jo joku kā tādu vienkārši nav sevišķi daudz un ja tie vispār ir - tie nav smejamie joki. Filma ir dīvaina, ļoti dīvaina. Kaut vai ar to, ka tajā galvenās lomas spēlē divi 12 gadīgi bērni bez jebkādas iepriekšējas pieredzes kino, kamēr visās otrā plāna lomās ir kino superzvaigznes. Un vēl, lai būtu lielāka neskaidrība, filmā ir teicējs. Jā, visklasiskākais teicējs, kurš daļēji iesaistās kā personāžs, daļēji stāsta nākotnes notikumus, daļēji izskatās pēc Žana Kokto, bet patiesībā ir Bobs Balabans.
Šī diezgan izteikti ir festivālu filma un šī diezgan izteikti ir WTF stila filma, un vismaz man patīk, ka Andersons turpina sekot tiem pašiem principiem, kas viņu savulaik padarīja slavenu - jo viņam sanāk!
2012-09-26
8.5
comments powered by Disqus