Kazhes pierakstu burtnīca

Pasaulē labākie "Queen" atdarinātāji ir atgriezušies! No visām grupām, kas savā daiļradē iet pa Merkūrija, Meja, Teilora un, protams, Džona Dīkona, taciņu, tieši "Muse" ir izdevies visprecīzāk iemiesot tos principus, pēc kuriem darbojās mana skolas gadu mīļākā grupa. Kamēr citi (The Darkness un tamlīdzīgie) galvenokārt ekspluatē Merkūrija ekstravaganto personību, Muse uzsvaru liek tieši uz to muzikālo ceļu, pa kuru gāja "Queen". Ja savos pirmajos ierakstos Belamijs un ko vairāk lika piesaukt līdzības ar Radiohead, tad mūsdienās vairs šaubu par to, kas ir viņu īstenie elki, vairs būt nevar.
Vienlaikus, nevar teikt, ka "Queen" būtu vienīgie mūziķi, kuru ietekme ir jūtama šajā ierakstā, patiesībā dažādu kultūrcitātu var atrast ļoti daudz (pat īpaši nemeklējot, jo bieži ir tā, ka tev vienkārši gribas dziedāt līdzi citai dziesmai).
Sākas ieraksts ar "Supremacy" - Džeimsa Bonda tēmu ar Led Zeppelin "Kashmir" elementiem. Nākamais skaņdarbs - viens no albuma singliem "Madness" - ir palēnināts Džordža Maikla "Faith". Ja kas - šis ļauj vienlaikus palikt arī "Queen" lauciņā, jo agrīnie "Queen" albumi bija izteikti "cepelīniski", bet Džordžam Maiklam ar Merkūriju kopīga bija ne tikai orientācija (ne velti Maikls bija viens no centrālajiem Merkūrija piemiņas koncerta dalībniekiem). "Panic Station" Liene raksturoja kā variāciju par "Scissor Sisters", taču te atkal var vaicāt - no kurienes ir radušās "Šķēru māsas"? Protams, ka šeit pamatā visam atkal ir "Queen" ap septiņdesmito-astoņdesmito gadu robežu (Another One Bites the Dust, Dragon Attack u.t.m.l.). Tad nāk "Prelude" - instrumentāls orķestrāls skaņdarbs, kurā atkal jau tā vien strāvo Fredijs Merkūrijs - gan tāds kā Barselonā, gan vienkārši no "It`s a Hard Life" instrumentālās daļas. Un kam ir šis ievads? Protams, ka vēl vienai dziesmai, kuras sakarā nepiesaukt Merkūriju būtu grēks. "Survival" ne tikai mēģina ieņemt to nišu, kurā mīt "We are the Champions", bet vēl arī sākas aizdomīgi līdzīgi kādam fragmentam no "Bohemian Rhapsody" (tam, kurā ir "I see a little silhouetto of a man").
Pirmā dziesma šajā ierakstā, kurā "Queen" piesaukt nav nepieciešams, ir "Follow Me", taču te tikpat neizbēgami gribas piedziedājumā sekot Glorijai Geinorei ar "I Will Survive". Pārmaiņas pēc pieminēšu, ka "Animals" man nekādas asociācijas nerada, tikai ar pašiem "Muse". Toties "Explorers" visai smagi līdzinās Radiohead klasiskajam "No Surprises". Pieredzējušāki klausītāji tur jūtot arī Queen dziesmu "Don`t Stop Me Now", bet to es patiešām nemanu, tikai Radiohead.
Patiesībā - jo tuvāk ieraksta beigām, jo vairāk jūt pašu "Muse" klātbūtni, un mazāk - dažādus citātus. Protams, varbūt viņi šajās dziesmās ietekmējušies no man mazāk pazīstamiem mūziķiem, taču tiesa kas tiesa - otrajā albuma pusē "Queen" vairs piesaukt nevajag, kaut vai tāpēc, ka divas dziesmas ir sarakstījis (un, šķiet, arī iedziedājis) grupas basists, kuram varbūt virs gultas nav atrodams Merkūrija portrets.
Ja gadījumā tu jau asini mēslu dakšu, ar kuru mani pienaglot pie kūts durvīm, es mēģināšu tevi vismaz nedaudz nomierināt. Ar visu to, ka manās acīs "Muse" nav pasaulē oriģinālākā grupa, tas, ko viņi dara, viņiem sanāk patiešām labi, un nav jau tā, ka viņu mūzika būtu plaģiāts, to drīzāk varētu saukt par minimāli apslāpētu ietekmēšanos, un sasniegtais rezultāts bieži ir ļoti atšķirīgs no citējamo skaņdarbu konteksta. Un vispār - arī "Led Zeppelin" daudzi (pamatoti) pārmeta aizraušanos ar svešu ideju izmantošanu, bet tas neliedz viņus uzskatīt par visu laiku izcilāko smago rokgrupu.
Un kopumā "The 2nd Law" man pie sirds iet noteikti labāk kā iepriekšējais Muse veikums - "Resistance", un ne tāpēc, ka tajā ir daudz aprunātie dubstep elementi, lai gan "Unsustainable" patiesībā pat visai labi iekačā, par spīti manai ļoti skeptiskajai attieksmei pret šādu "mūziku". "Muse" ir neapstrīdami "pompas" un grandiozuma meistari, un savā pompozumā viņi ir ievērojami konsekventāki kā "Queen", jo nopietnības maska no viņu sejām nemēdz pazust nevienā dziesmā un lieki gaidīt, ka viņi kādreiz ierakstīs ko līdzīgu "Fat Bottomed Girls" vai "Good Old Fashioned Lover Boy" kaveru, tā vietā viņi daudz komfortablāk jūtas "The Show Must Go On" lauciņā. Un, patiesi, šovam ir jāturpinās! 13.decembrī, Arēnā Rīga.