Live at Jūras vārti in Ventspils
Sparks ir viena no nedaudzajām grupām, kuru koncertu plāniem es pastiprināti sekoju. Šis koncerts nebija tas gadījums, kad LV ziņu portālā ieraugu "Rīgā uzstāsies YYY" un padomāju - ok, varētu aiziet, bet par koncertu uzzināju pašas grupas mājas lapā. Tas liecina - esmu fans vai vismaz uz to pusi. Protams, piektdienas vakarā vienam stumties uz Ventspili un naktī atpakaļ, dižu prieku nesagādā, bet neesmu jau arī tāds "fans", kurš tālāk par Kalnciema kvartālu nejaudās aizdoties. Turpceļam piepildīju mašīnu ar pasažieriem, kas pieteicās caur paker.lv (vienas dienas laikā pieteicās četras kompānijas, kas liek domāt, ka šis saits ir visai populārs jauniešu aprindās). Atceļu gan mēroju viens.
Par pašu koncertu: bišķi jau mani satrauca vairāki faktori:
1) "Jūras vārti" Ventspilī - visu cieņu, bet minētā vieta ir tikai tāds paliels kultūras nams ar tam piederošos atmosfēru;
2) "Two Hands, One Mouth" tūrē brāļi Maeli devušies divatā, bez grupas. Līdz ar to koncerti ir tieši tādi, kā liek gaidīt nosaukums - Rons spēlē sintezatoru, Rasels dzied. Izklausās bišķi lēti. No otras puses - Sparks nekad nav beiguši eksperimentēt, katra viņu tūre ir bijusi atšķirīga no iepriekšējām, līdz ar to - slikti taču nevarētu būt?
Jūras vārtos ierados ļoti precīzi laikā - kādas 10 minūtes pirms grupas iznākšanas uz skatuves, varēju novērtēt, cik patiesa būs Lienes prognoze, ka varēšu tusēt ar penšiem ādas jakās (daļēji patiesa, publikā bija visai daudz cilvēku, kuri bija jauni astoņdesmitajos gados). Un tad uz skatuves iznāca Rons un nospēlēja koncertu ievadošo popūriju no koncertā gaidāmo dziesmu fragmentiem, bet pēc pāris minūtēm viņam pievienojās arī Rasels.
Tas, kādā veidā šajā tūrē Sparks dziesmas ir aranžētas, nenoliedzami ir interesanti. Balss un melodija - tas ir viss, kas tev tiek piedāvāts, kas nozīmē arī to, ka daudzviet ir klusums, mīklains klusums. Kā piemēram, "This Town Ain`t Big Enough for Both of Us" pistoles šāviena vietā (tas bija laikam koncerta mulsinošākais moments). Tāpat dīvaini bija dzīvajā klausīties Sparks pēdējās desmitgades skaņdarbus, kuros dominē smaga atkārtošanās (piem., "My Baby`s Taking Me Home").
Pirmajās dziesmās es kaut kā jutos neērti brāļu Maelu vietā - baigā jau nu uzstāšanās kultūras namā sajūta, un vēl tādā "plikā" veidā bez grupas, bet pamazām sapratu, ka šis ir tieši tas formāts, pēc kā viņi šobrīd tiecas. Publika bija ļoti atsaucīga, tiesa, īpaši atsaucīga tā bija uz grupas draņķīgākajām dziesmām - astoņdesmito un deviņdesmito gadu hitiem. Tikām es visai mierīgi būtu izticis bez, piemēram, "Beat the Clock" un tā vietā dzirdējis kaut vai "Everybody`s Stupid".
Taču pa lielam varu piekrist apgalvojumam, kas izteikts koncerta noslēdzošajā dziesmā (sacerētā speciāli šīs tūres vajadzībām: "Two hands, one mouth - that`s all I need to satisfy you." Un tas nu ir fakts, ka par spīti gadiem, Rasels joprojām ir satriecošs vokālists!
Vēl pie koncerta odziņām var pieminēt Rasela skaidrojumu tam, kā viņš mācījies vārdu "paldies" - ar domu, ka to var sadalīt par "pal Diaz" - ka viņš būtu čoms Holivudas aktrisei Kameronai Diazai; un visai īpatnējo koncerta nobeigumu, kad Rasels tika sveikts dzimšanas dienā ar visai šķību "Sveiks lai dzīvo" un kūku.
Koncerta Setlist:
1. Two Hands One Mouth Overture
2. Hospitality on Parade
3. Propaganda
4. At Home, At Work, At Play
5. Sherlock Holmes
6. Good Morning
7. Under the Table with Her
8. My Baby`s Taking Me Home
9. Singing in the Shower
10. The Wedding of Jacqueline Kennedy to Russell Mael
11. Excerpts from the opera "Seduction of Ingmar Bergman"
12. Dick Around
13. Never Turn Your Back on Mother Earth
14. This Town Ain`t Big Enough for Both of Us
15. The Rhythm Thief
16. Suburban Homeboy
17. When Do I Get to Sing My Way
(pauze)
18. The No.1 Song in Heaven
19. Beat the Clock
20. Two Hands, One Mouth
Par pašu koncertu: bišķi jau mani satrauca vairāki faktori:
1) "Jūras vārti" Ventspilī - visu cieņu, bet minētā vieta ir tikai tāds paliels kultūras nams ar tam piederošos atmosfēru;
2) "Two Hands, One Mouth" tūrē brāļi Maeli devušies divatā, bez grupas. Līdz ar to koncerti ir tieši tādi, kā liek gaidīt nosaukums - Rons spēlē sintezatoru, Rasels dzied. Izklausās bišķi lēti. No otras puses - Sparks nekad nav beiguši eksperimentēt, katra viņu tūre ir bijusi atšķirīga no iepriekšējām, līdz ar to - slikti taču nevarētu būt?
Jūras vārtos ierados ļoti precīzi laikā - kādas 10 minūtes pirms grupas iznākšanas uz skatuves, varēju novērtēt, cik patiesa būs Lienes prognoze, ka varēšu tusēt ar penšiem ādas jakās (daļēji patiesa, publikā bija visai daudz cilvēku, kuri bija jauni astoņdesmitajos gados). Un tad uz skatuves iznāca Rons un nospēlēja koncertu ievadošo popūriju no koncertā gaidāmo dziesmu fragmentiem, bet pēc pāris minūtēm viņam pievienojās arī Rasels.
Tas, kādā veidā šajā tūrē Sparks dziesmas ir aranžētas, nenoliedzami ir interesanti. Balss un melodija - tas ir viss, kas tev tiek piedāvāts, kas nozīmē arī to, ka daudzviet ir klusums, mīklains klusums. Kā piemēram, "This Town Ain`t Big Enough for Both of Us" pistoles šāviena vietā (tas bija laikam koncerta mulsinošākais moments). Tāpat dīvaini bija dzīvajā klausīties Sparks pēdējās desmitgades skaņdarbus, kuros dominē smaga atkārtošanās (piem., "My Baby`s Taking Me Home").
Pirmajās dziesmās es kaut kā jutos neērti brāļu Maelu vietā - baigā jau nu uzstāšanās kultūras namā sajūta, un vēl tādā "plikā" veidā bez grupas, bet pamazām sapratu, ka šis ir tieši tas formāts, pēc kā viņi šobrīd tiecas. Publika bija ļoti atsaucīga, tiesa, īpaši atsaucīga tā bija uz grupas draņķīgākajām dziesmām - astoņdesmito un deviņdesmito gadu hitiem. Tikām es visai mierīgi būtu izticis bez, piemēram, "Beat the Clock" un tā vietā dzirdējis kaut vai "Everybody`s Stupid".
Taču pa lielam varu piekrist apgalvojumam, kas izteikts koncerta noslēdzošajā dziesmā (sacerētā speciāli šīs tūres vajadzībām: "Two hands, one mouth - that`s all I need to satisfy you." Un tas nu ir fakts, ka par spīti gadiem, Rasels joprojām ir satriecošs vokālists!
Vēl pie koncerta odziņām var pieminēt Rasela skaidrojumu tam, kā viņš mācījies vārdu "paldies" - ar domu, ka to var sadalīt par "pal Diaz" - ka viņš būtu čoms Holivudas aktrisei Kameronai Diazai; un visai īpatnējo koncerta nobeigumu, kad Rasels tika sveikts dzimšanas dienā ar visai šķību "Sveiks lai dzīvo" un kūku.
Koncerta Setlist:
1. Two Hands One Mouth Overture
2. Hospitality on Parade
3. Propaganda
4. At Home, At Work, At Play
5. Sherlock Holmes
6. Good Morning
7. Under the Table with Her
8. My Baby`s Taking Me Home
9. Singing in the Shower
10. The Wedding of Jacqueline Kennedy to Russell Mael
11. Excerpts from the opera "Seduction of Ingmar Bergman"
12. Dick Around
13. Never Turn Your Back on Mother Earth
14. This Town Ain`t Big Enough for Both of Us
15. The Rhythm Thief
16. Suburban Homeboy
17. When Do I Get to Sing My Way
(pauze)
18. The No.1 Song in Heaven
19. Beat the Clock
20. Two Hands, One Mouth
2012-10-05
comments powered by Disqus