Come of Age
Atceļā no "Sparks" koncerta Ventspilī automašīnas salonu pieskandināja "The Vaccines" otrais studijas ripulis. Ar šo plati grupa, kura vēl tikai pirms gada debitēja ar taisnojošos ierakstu "What Did You Expect from the Vaccines?" apliecina, ka nule tā ir pieaugusi un kļuvusi nopietnāka. Vai vismaz pati tā domā.
Tipisks nopietnības apliecinājums ir pieaugušie dziesmu garumi. Ja pirmajā platē Vaccines kā gandrīz īsti panki atļāvās divās dziesmās nesasniegt pat divu minūšu atzīmi (un šīs dziesmas vēl izdot kā singlus), bet vēl piecas kompozīcijas bija īsākas par trim minūtēm, tad "Come of Age" dziesmu garumi ir daudz labāk atbilstoši standarta radio formātam. Kas pilnīgi noteikti nav pluss, jo garākas dziesmas The Vaccines gadījumā nenozīmē vis sarežģītāku dziesmu struktūru, bet gan vēl pāris reizes atkārtotu tipisku pantiņš-piedziedājums šablonu un lēnāku dziesmu tempu, un zemāku enerģijas līmeni. Ir grupas, kuras var "pacelt" arī 20 minūtes ilgas kompozīcijas, bet vidēji statistika Vaccines dziesma pēc trim minūtēm rada sajūtu, ka varētu tā kā prasties...
Dažas no šīm dziesmām (vislabāk atmiņā palikusi "Teenage Icon") Vaccines spēlēja jau šovasar Positivusā, un es melotu, ja teiktu, ka tās bija šova spilgtākie mirkļi, un arī albumā nekas tā pa īstam grandiozi neskan. Vairāk par citām atmiņā nosēdušās "Bad Mood" un ievadošā "No Hope", taču joprojām uzskatu, ka perfektākais skaņdarbs Vaccines repertuārā ir un paliek "Norgaard" no pirmā albuma.
Īsi sakot, Vaccines izteikti cieš no "otrā albuma sindroma" un par vairākām dziesmām radās sajūta, ka tās ir paņemtas no pārpalikumiem, kas netika atzīti par gana labiem pirmajai platei, tad drusku pieslīpētas un nokrāsotas mazliet tumšākos toņos, lai klausītājiem šķistu, ka grupa piedzīvo izaugsmi (vai, kas ir vēl sliktāk, pašiem grupas dalībniekiem tā šķistu) un iepakotas kā kaut kas pilnīgi svaigs, lai gan patiesībā tas ir tikai un vienīgi "yesterday`s jam".
Kā karjeras virziens "Come of Age" grupai varētu būt gana veiksmīgs - ne velti jaunais albums britu ripuļu topā sasniedzis pašu virsotni, bet man negribās, lai The Vaccines kļūst pieauguši, vismaz ne šādā veidā.
Tipisks nopietnības apliecinājums ir pieaugušie dziesmu garumi. Ja pirmajā platē Vaccines kā gandrīz īsti panki atļāvās divās dziesmās nesasniegt pat divu minūšu atzīmi (un šīs dziesmas vēl izdot kā singlus), bet vēl piecas kompozīcijas bija īsākas par trim minūtēm, tad "Come of Age" dziesmu garumi ir daudz labāk atbilstoši standarta radio formātam. Kas pilnīgi noteikti nav pluss, jo garākas dziesmas The Vaccines gadījumā nenozīmē vis sarežģītāku dziesmu struktūru, bet gan vēl pāris reizes atkārtotu tipisku pantiņš-piedziedājums šablonu un lēnāku dziesmu tempu, un zemāku enerģijas līmeni. Ir grupas, kuras var "pacelt" arī 20 minūtes ilgas kompozīcijas, bet vidēji statistika Vaccines dziesma pēc trim minūtēm rada sajūtu, ka varētu tā kā prasties...
Dažas no šīm dziesmām (vislabāk atmiņā palikusi "Teenage Icon") Vaccines spēlēja jau šovasar Positivusā, un es melotu, ja teiktu, ka tās bija šova spilgtākie mirkļi, un arī albumā nekas tā pa īstam grandiozi neskan. Vairāk par citām atmiņā nosēdušās "Bad Mood" un ievadošā "No Hope", taču joprojām uzskatu, ka perfektākais skaņdarbs Vaccines repertuārā ir un paliek "Norgaard" no pirmā albuma.
Īsi sakot, Vaccines izteikti cieš no "otrā albuma sindroma" un par vairākām dziesmām radās sajūta, ka tās ir paņemtas no pārpalikumiem, kas netika atzīti par gana labiem pirmajai platei, tad drusku pieslīpētas un nokrāsotas mazliet tumšākos toņos, lai klausītājiem šķistu, ka grupa piedzīvo izaugsmi (vai, kas ir vēl sliktāk, pašiem grupas dalībniekiem tā šķistu) un iepakotas kā kaut kas pilnīgi svaigs, lai gan patiesībā tas ir tikai un vienīgi "yesterday`s jam".
Kā karjeras virziens "Come of Age" grupai varētu būt gana veiksmīgs - ne velti jaunais albums britu ripuļu topā sasniedzis pašu virsotni, bet man negribās, lai The Vaccines kļūst pieauguši, vismaz ne šādā veidā.
2012-10-05
comments powered by Disqus